2011–2015 гг.
2016–2020 гг.
Nr. | Название главы | Стр. |
IEVADS | 3 | |
1. | KONVENCIJA UN PROTOKOLS | 5 |
2. | ANO KONVENCJA PAR BĒRNU TIESĪBĀM | 6 |
3. | EIROPAS SAVIENĪBAS DIREKTĪVAS 2013/32/ES un 2013/33/ES | 7 |
4. | BĒGĻU BĒRNU TIESĪBU AIZSARDZĪBAS MEHĀNISMI LATVIJĀ | 9 |
NOBEIGUMS | 10 | |
BIBLIOGRĀFISKAIS SARAKSTS | 11 |
NOBEIGUMS
Šajā darbā izcēlu manuprāt būtiskākās starptautiskās tiesību normas, kuru dēļ bēgļu bērniem ir iespēja saņemt aizsardzību, to tiesību aizskāruma gadījumā, vairums pasaules valstīs. Parasti bēgļi izvēlas tādas valstis, kuras ir ratificējušas Konvenciju, Protokolu un Konvenciju par bērnu tiesībām, un tādēļ jau viņi ir bēgļi, jo to mītnes zemēs netiek ievēroti augstākminēto tiesību normu principi. Ierodoties, kādā no tām, bēgļi, to bērni cer un arī saņem medicīnisko palīdzību, tiek nodrošinātas to minimālās sociālās vajadzības, juridiskā palīdzība.
Kas tad īsti ir bērnu tiesību aizsardzības mehānisms. Tas ir brīdis, kad bērnam tiek nodarīts pāri un ir nepieciešama attiecīga rīcība, lai to novērstu. Un loģiski, ka mēs gaidām, ka primāri rīkosies attiecīgās institūcijas, kurām esam deliģējuši šādas tiesības. Šajā gadījumā mehānismi ir mijiedarbība starp personas tiesību aizskārumu, likumus, kas to nosaka, regulē un attiecīgajām institūcijām, kurām ir jāreaģē.
Domājams ka ne tikai Latvijā, bet arī daudzās citās valstīs, kuras pievienojušās Konvencijai, Protokolam un Konvencijai par bērnu tiesībām ir līdzīgi tiesību aizsardzības mehānismi un arī tām ir pienākums aizsargāt visus, nešķirojot vai tie ir bēgļu vai patstāvīgo iedzīvotāju bērnus. Latvijas piemērs parāda to, ka ir reāli mehānismi, kas pasargā bērnus apdraudējuma gadījumā.
…
Bēgļu bērnu tiesību aizsardzības jautājums vienmēr bijis aktuāls, bet īpaši šodien, kad Sīrijā, Āfrikas kontinentā un citur notiekošo etnisko konfliktu un karadarbības dēļ, uz Eiropu ir devušies bēgļu gaitās, iespējams, vairāki miljoni cilvēku, no kuriem apmēram puse ir bērni. Lai arī kā mēs viņus sauktu- bēglis, bezvalstnieks, patvēruma meklētājs u.c., problēmu jautājumi ir vieni un tie paši, jo bērni spiesti pavadīt savu bērnību prom no mājām, daudzi no tiem ir palikuši par bāreņiem, bez aizgādņiem, kas tos varētu pasargāt no ļaunprātīgas izmantošanas, cilvēku tirdzniecības, iesaukšanas militāros grupējumos. Neskatoties uz visām tām ciešanām, ko šiem bērniem ir bijis jāpārdzīvo, tie spēj pielāgoties jaunajiem apstākļiem un ar dažādu organizāciju un līdzcilvēku palīdzību ir iespējams tos atgriezt normālā dzīvē, caur spēlēm, izglītību un rūpēm pār tiem [4]. Ir būtiski zināt un saprast atšķirību starp jēdzieniem bēglis un migrants, jo tie ir divi dažādi tiesiskie statusi, līdz ar to arī piemērojamās tiesību normas ir dažādas.
