Skrimšļzivis ir sena recento zivju grupa. Āda kaila vai to sedz zvīņas, skrimšļa skelets, nav peldpūšļa. Augsti attīstīta nervu sistēma - labi izveidotas priekšējo smadzeņu puslodes, un maņu orgāni, ir iekšējā apaugļošanās, mātītes vai nu dzemdē dzīvus mazuļus vai nērš blīvā ragvielas apvalkā ietvertas olas - ikrus. Pie skrimšļzivīm pieder haizivis rajas un himēras. Plaši izplatītas okeānos, jūrās, retāk saldūdeņos.
Haizivs virskārta (Selachimorpha) pieder plātņžauņu apakšklasei (Elasmobranchii), kas savukārt pieder skrimšļzivju klasei (Chondrichthyes). Pie plātņžauņu apakšklases pieder arī raju virskārta (Batoidea). Pasaulē ir vairāk kā 440 aprakstītu haizivs sugu, kas sadalās 8 kārtās, 6 kārtas ir izmirušas.
Dzīvesvieta
Haizivis dzīvo visos sāļajos jūras ūdeņos visā pasaulē; gan ziemeļos, gan dienvidos. Tomēr lielākajai daļai haizivju patīk siltie tropuūdeņi. Bet ir daži izņēmumi, kā vēršhaizivs un upju haizivs, kas spēj peldēt gan sāļajos jūras ūdeņos, gan saldūdeņos. Haizivis pamatā dzīvo 2000 metruu dziļumā, dažas dzīvo vēl dziļākos ūdeņos, tomēr dziļāk par 3000 m to parasti nav. Dziļuma rekords pieder kādai portugāļu dzeloņzivijs, kas tika reģistrēta 3700 metru dziļumā. …
