1.Starptautisko tiesību sist.(STS)
St.p.tiesības ir izstrādāts valstu sadarbības rezultātā līgumu un paražu tiesību, starptautisko tiesību principu un normu kopums, kas reglamentē starptautisko attiecību kārtību. Katrai valstij ir sava ST normu sistēma. Juridiski saistošās ir tikai tās, kuras valsts uzņēmusies. STS – savstarpēji saistītu ST nozaru kopums, kurām ir savi principi un kuras sīkāk sadalās ties.institūtos un apakšnozarēs, kuras savukārt veido visas spēkā esošās ST normas. ST aptver kopējās/vispārējās/universālās ST un lokālās/vietējās ST normas.
K/V/U –ST principu un normu kopums, kas ir obligāts visām valstīm bez izņēmuma- veido STS pamatu. Ir ļoti daudz Staprt.līgumu, kuru dalībnieki ir visas/gandrīz visas pasaules valstis un tādēļ tie ir vispārējo ST sastāvdaļa. Šiem līgumiem ir ļoti liela nozīme ST normu kodifikācijā un progresīvā attīstībā un šo līgumu mērķis ir aptvert visas valstis. Ne vienmēr starpt.līgumu dalībnieki ir visas valstis. Arī šādos gadījumos tie var būt vispārējo ST daļa, ja valsts, kas nav to dalībnieces, atzīst šo līgumu normas par juridiski obligātiem uzvedības noteikumiem. L/V - - daudz vairāk nekā vispārējo ST normu. Parasti tās ir līgumiskās normas. Tās rada valstis līgumos, kas noslēgti starp 2 vai vairākām valstīm. Divpusējus līgumus parasti sauc par konvencijām, kas ir vajadzīgi lai atrisinātu jautājumus starp valstīm, kuras noregulē daudzpusējo līgumu normas.…
