-
Romiešu tiesību priekšmets un tiesību avoti
• Digestas un pandekti – ievērojamu juristu izteicienu apkopojums. Ietver 50 romiešu tiesību grāmatas, kuras sadalītas titulos. Tituls nozīmē atsevišķa daļa kodeksos vai likumos. Atsevišķos titulos tika apkopoti izvilkumi no juristu darbiem, norādot autoru un darba nosaukumu. Kopā tika izmantoti 40 juristu darbi;
• Noveles – jauni likumi, kuri groza iepriekšējos. Kopā tika izdoti 168 jauni likumi, kuri apturēja iepriekšējo likumu darbību.
X gs., uz Justiniāna institūcijas pamata tika izveidotas “Basilikas”. Basilikas jeb valdnieku likumi ir 60 grāmatu apkopojums, tiek dēvētas arī par “60 valdnieku grāmatām”. Pamtā no Justiniāna kodifikācijas tika izņemtas novecojušas un praksē vairs nepielietojamas tiesību normas un papildinot ar jaunām tiesību normām vai komentāriem.
Juristiem un maģistriem bija grūti orientēties plašajā juridisko normu spektrā, tādēļ sāka veidot institūcijas jeb mācību materiālus. Romiešu tiesību institūcijas bija romiešu tiesību padomu, likumu un precedentu apkopojums, juristu izglītošanai. Piemēram, Gaju un Justiniāna institūcijas. Lai sakārtotu fontes apjomu un novērstu radušās pretrunas, tika inkorperētas kodeksos. Piemēram, Gregoriana, Hermogeniana un Teodosija kodeksi. Inkorporācija nozīmēja normatīvo aktu sistematizācijas forma, kad likumus, un citus juridiskos aktus, apvieno krājumā, nemainot tā saturu. Tālāk nonāca pie kodifikācijām. Piemēram, Justiniāna kodifikācija un Basilikas.
…
Romieši neapstājās pie sasniegtā un I gs.p.m.ē., jau bija iekarots viss Vidusjūras baseins, Centrāleiropa, Britānija, Dienvidkaukāza un Ziemeļmezopotāmiju. Izveidojās Romas impērija. VIII gs., sākās Valdnieku laiks, monarhija, kuru pārvaldīja monarhs. Tā padomdevēji bija Senāts un pilsoņu sapulces. Iedzīvotājus iedalīja sociālās grupās, atkarībā no mantiskā sastāva: • Patricieši; • Plebeji; • Vergi. Starplaikus, kad viens monarhs bija miris, bet cits vēl nebija iecelts, sauca par Starpvaras laiku. Šajā laikā vara atradās senāta rokās, un tika ievēlēti 10 pārstāvji, kuri pārvaldīja valsti ik pa 5 dienām. Jauno valdnieku jeb presonu rex titulam, izvirzīja Senāts, un to apstiprināja tautas sapulcē. Republikas laiks sākās 510. gs.p.m.ē., un ilga līdz pat 27. gs.p.m.ē. Šajā laika periodā likumdevēja vara piederēja tautas sapulcēm: kūriju, centūriju un tribu komīcijām, un Senātam. Izpildvara piederēja vēlētām amatpersonām jeb maģistrātiem. Jāpiebilst, ka ap III gs.p.m.ē. izzuda atšķirība patriciešu un plebeju tiesiskajā stāvoklī.
