Kad Rūdolfs tuvojās Tomariņiem saule lēnām slīdēja aiz apvāršņa. Tomariņi likās pamesti. Rūdolfs dzirdēja zāģa smilkstēšanu, tad viņš piegāja pie atvērtajām durvīm. Rūdolfs domāja, ka zāģētājs būs vīrietis, bet ieraudzīja, ka tā ir sieviete.
Viņa izskatījās pelēka, bet mirdzējušie mati, nesaderēja ar visu pārējo. Rūdolfs pateica, ka viņu sūta no Gobām, jo esot vajadzīga laiva. No ezermalas atskanēja bērna balsis. Kad dabūja laivu drusku nogaidīja, tad iekāpa un atstūmās no krasta. Vakarā Alvīna kam esot Laura iedevusi laivu. Rūdolfs apvaicājās Eidim, kā saucot sievieti, kas iedeva laivu. Eidis, tad pateica, ka saucot Laura. Rūdolfs uzzināja, ka Lauras vīrs Rihards sēžot cietumā.
Dzīve Tomariņos nekādu laimi nebija nesuši nevienam no viņiem. Kad ausa gaisma Rūdolfs jau bija ezerā. Viņš makšķerēja zivis. Kad sāka strauji tumst, Rūdolfs redzēja kailas sievietes stāvs. Sieviete viņu neredzēja un kaila ienira ūdenī.…
