-
Dzimstības līmenis
Оцененный!
| Nr. | Название главы | Стр. |
| 1. | Ievads | 3 |
| 2. | Bērnu skaita nozīmīgums atskatoties vēsturē | 4 |
| 3. | Dzimstības regulācija | 4 |
| 3.1. | Kur meklējami dzimstības regulācijas aizsākumi | 4 |
| 3.2. | Dzimstības regulācijas rezultāts | 5 |
| 4. | Vidējais bērnu skaits uz vienu sievieti | 6 |
| 5. | Dzimstība Latvijā vēstures gaitā | 8 |
| 6. | Dzimušo bērnu mātes vidējais vecums pēc bērnu dzimšanas secības | 9 |
| 7. | Nobeigums | 11 |
| 8. | Pielikums | 12 |
| 9. | Literatūras saraksts | 13 |
Iedzīvotāju atražošanās problemātikā centrālā vieta ir dzimstībai. Dzimstības līmenis lielā mērā nosaka pārējo demogrāfisko parādību situāciju un raksturu, jo mūsdienās ekonomiski attīstītajās valstīs tieši no dzimstības galvenokārt atkarīgs iedzīvotāju atražošanās un dabiskā pieauguma līmenis.
Dzimstības līmeni un tā dinamiku ietekmē ļoti daudzi sociāli ekonomiskie, vēsturiski nacionālie, kultūras, psiholoģiskie, bioloģiskie, ģeogrāfiskie un citi nosacījumi.
Neskatoties uz to, ka mūsdienās cilvēki ir ļoti intensīvi strādājoši, apķērīgi un mēģina izdarīt neiespējamo, kas arī dažiem izdodas, sabiedrība nenojauš, ka pēc dažiem gadsimtiem šie tehnoloģiskie izgudrojumi un alternatīvās iespējas, kas būs kā aizstājēji izsmeļamajiem zemes resursiem nevienam nebūs vajadzīgi, jo tādi ”nevieni” nebūs. Nebūs cilvēku, jo sabiedrībā aizvien mazāk domā par ģimenes funkciju, bērnu radīšanu un arī viņu pilnvērtīgu audzināšanu, bet kā prioritāti izvirza labu karjeru, bezatbildīgu dzīvesveidu, atkarībā no tā kāds nu kuram ir iemesls.…
Šajā referātā tiks aplūkota situācija Latvijā attiecībā uz dzimstības līmeni. Dzimstības līmeņa caurvija vēstures gaitā. Salīdzinājums starp Latvijas situāciju Baltijas valstu kopējā situācija, kā arī Latvija tiks salīdzināta ar attīstītākām kā arī neattīstītākām valstīm, lai saprastu kāds tad īsti ir Latvijas stāvoklis uz kopējā fona. Saistībā ar to, ka darbs būs balstīts uz daudziem un dažādiem statistikas rādītājiem referātā tiks iekļautas tabulas un diagrammas, lai vieglāk būtu uztvert sekojošo informāciju. Kā galvenie izmantotie avoti būs Eurostat datu bāzes, LR Centrālā statistikas pārvalde u.c.
