Tas, kas manī raisīja lielas emocijas un pat pārdomas, bija filmas beigas. Jau sākumā minēju, ka šīs beigas ir gan priecīgas, gan skumjas vienlaicīgi. Viljamam no atmiņas tiek pilnībā izdzēsta Marija, viņam pazūd visa mīlestība, skumjas, nožēla, viss, kas saistīts ar šo personu un posmu viņa dzīvē. Taču Marija, tiek atstāta viena, kopā tikai ar savām atmiņām par Viljamu, jo viņai šis posms nav dzēsts. Marija acīmredzami nenozīmē neko. Viņa ir svarīga tikai attiecībā pret vīrieti.
Marija visu savu atlikušo mūžu tiks mocīta ar ilgām un sāpēm par zudušo mīlu, kas kā beigās tika pateikts arī bija šis viņas liktenis, ko katru dzimšanas dienu meklēja savā sapnī. Turpretī Viljams dzīvos tālāk savu jau iepriekš sakārtoto dzīvi, audzinot dēlu un mīlot sievu, pat nezinot, ka reiz ir stipri mīlējis vēl kādu.
…
