| Nr. | Название главы | Стр. |
| IEVADS | 4 | |
| 1. | TEORĒTISKĀ DAĻA | 6 |
| 1.1. | Nodokļi. To veidi un iekasēšana | 6 |
| 1.2. | Iedzīvotāju ienākuma nodoklis un sociālas apdrošināšanas iemaksas | 7 |
| 1.3. | Pensija un tās veidi | 8 |
| 1.3.1. | Vecuma pensija un tās aprēķināšana | 8 |
| 1.3.2. | Invaliditātes pensija un tās aprēķināšana | 9 |
| 1.3.3. | Apgādnieka zaudējuma pensija un tās aprēķināšana | 10 |
| 1.4. | Valsts sociālo pabalstu veidi un to aprēķināšana | 11 |
| 2. | PRAKTISKĀ DAĻA | 12 |
| 2.1. | Kāpēc jāmaksā nodokļi un valsts sociālās apdrošināšanas iemaksas? | 12 |
| 2.3. | Pārejas no “aplokšņu algas” uz apliekamo ar nodokļiem algu izdevīguma pierādījums | 16 |
| 2.4. | Pārejas no “aplokšņu algas” uz apliekamo ar nodokļiem algu izdevīguma pierādījuma secinājumi un priekšlikumi | 19 |
| 2.5. | Rekomendācijas visiem tirgus dalībniekiem | 20 |
| 2.5.1. | Rekomendācijas valstij | 20 |
| SECINĀJUMI | 23 | |
| NOBEIGUMS | 24 | |
| AVOTU SARAKSTS | 25 |
Makroekonomikas galvenais mērķis ir ilglaicīgs ekonomiskais pieaugums un stabilitāte. Šo mērķi valstij ir nepieciešams sasniegt un realizēt pēc iespējas lielākā laika posmā. Diemžēl ekonomika, it īpaši valsts ekonomika, attīstās cikliski – pēc pacēluma nāk kritums, bet, neskatoties uz to, makroekonomikas mērķi paliek nemainīgi. Protams, rodas jautājums: kā ir iespējams sasniegt ekonomikas pieaugumu un stabilitāti? Atbildēt uz šo jautājumu ir diezgan grūti un vēl grūtāk ir praktiski realizēt piedāvāto un izanalizēto atbildi.
Ja apskata šo problēmu mikrolīmenī, tad izriet, ka valsts sastāv no indivīdiem, kurus mēs varam apskatīt, ne tikai, kā valsts pārstāvju vienības, bet arī kā mājsaimniecības pārstāvjus. Eksistē elementāra ekonomiskā savstarpējā sakarība – jo lielāks ir vidējais statistiskais indivīda labklājības līmenis, jo lielāks ir valsts labklājības līmenis.…
Makroekonomikas galvenais mērķis ir ilglaicīgs ekonomiskais pieaugums un stabilitāte. Šo mērķi valstij ir nepieciešams sasniegt un realizēt pēc iespējas lielākā laika posma. Dotajā darbā autors veic pētījumu ekonomiskās stabilitātes un pieauguma iespējas mikrolīmenī, uzdodot jautājumu: kas ir izdevīgāk, saņemt algu „uz papīra” vai „aploksnē”. Darba gaitā tika izpētīti Latvijas Republikas likumi un pieejamie metodiskie līdzekļi, ka arī tika veikta anketēšana. Par praktisko risinājumu šī darba ietvaros autors piedāvā metodiskas rekomendācijas uzņēmējiem, mājsaimniecībai un valstij, ka arī atvieglotu neto ienākumu aprēķināšanu ilglaicīgam periodam, ņemot vērā visus sociālos transfertus. Pētnieciskais darbs sastāv no 2 nodaļām, 9 apakšnodaļām, ir ievietota 1 tabula, 2 attēli un 7 pielikumi, ka arī tika izmantoti 19 avoti.
