Dzejoļa liriskā ‘’Es’’ sirsnīgākais pārdzīvojums ir par sapņiem un iedomātām ilūzijām. Tas vēlētos būt īpašs un apbrīnas vērts, tāds, kam nav pienākumu un ir tikai atpūta vien. Taču dzejolis skaidro, ka patiesībā lietas nav tādas kā izskatās un viss ir pavisam citādi, un diemžēl, pat skumjāk kā izskatās. Dzejolis apraksta sapņu vilinošo aromātu un to rūgto vilšanās garšu. Cilvēkiem itin visos laikos ir licies, ka tas kas pieder otram ir labāks, radot savstarpēju, bezjēdzīgu sacensību.…
