Dāvināšana.
Savstarpēja apdāvināšana ir sena dāvanu apmaiņas forma, kas pauž gan savstarpējās simpātijas, gan cieņu. Dāvināšanas būtību un nozīmi ir pētījis fraņču etnogrāfs un sociologs M. Moss (1872 – 1950).
No sirds, laikā un vietā pasniegta piemērota dāvana parasti ilgi iepriecina saņēmēju, atstāj siltas un saulainas atmiņas. Kaut ko dāvinot, tiek izteikti labi vēlējumi, izrādīta uzmanība, apliecināta draudzība un mīlestība. Dāvanai vajadzētu sagādāt prieku un patiku tās saņēmējam, paust sirsnību un cieņu.
Cilvēkus jācenšas iepriecināt ne tikai svētkos, bet arī ikdienā. Katrs būs priecīgs par visvienkāršāko ziedu vai citu nelielu dāvanu. Pat maza velte patiesībā ir liela, ja dāvināta ar mīlestību. Dāvanām var būt arī simboliska nozīme.
Der iegaumēt, ka dāvanas vērtību nosaka nevis cena, bet gan sirsnība un mīlestība, ar kādu tā tiek sarūpēta un pasniegta. Izvēlēties atbilstošas dāvanas un skaisti tās pasniegt ir liela māksla. Sirdij tuva, kārota, oriģināla un interesanta dāvana iepriecina katru un raksturo arī dāvinātāju.
Dāvanu iegāde un dāvināšana nedrīkst izvērsties par notikumu, kas rada materiālas grūtības, nomāc prieku un patiku dāvināt. Dāvanu ir jāizvēlas atbilstoši savām iespējām. Ir jāatceras, ka dārgu dāvanu ne visiem ir iespējams iegādāties. Turklāt šāda dāvana var saņēmējam radīt neērtības sajūtu – viņš var justies kā parādnieks.…
