-
Gunars Janovskis
Tēli, kuri palīdz atklāt trimdas cilvēka domas un pārdzīvojumus
Varoņu individuālie likteņi viscaur tēloti paralēlēs ar latviešu nācijas un Eiropas likteņiem. Līdzīgi kā Hamsuna darbos, Janovska “Solā” galvenais tēls ir kāds klaidonis, kas nāk un dodas no nezināma virziena un nezināmu virzienu. Viņa vientulība ir dziļa traģisma pārpilna.
Līdzīgi abiem piemīt arī varoņu mīlestības trausluma tēlojums, traģisks liktenīgums. Mīlētāju ceļi šķiras lielās politikas dēļ, ceļi šķiras uzmācīgo iedomu vai bezcerīgā egoisma dēļ. Galvenais tēls pārsvarā ir kāds vientuļš vīrietis, ap gadiem 40, visai melanholiskas dzīves apcerētājs, samierinājies ar svešatni un ilgas pēc dzimtenes slāpē ar dzēriena pudeli rokā. Kā simbols izmantots Nekāras upe par atgādinājumu, ka romantiskais laikmets ir aizgājis pagātnē un uz upes tilta 20.gadsimta vidū sastopas vardarbības, izmocīti cilvēki, kam nekad neizdosies sevī sasniegt iekšēju viengabalību.
…
Darbi , laiks ,kurš attēlots /kā sasaucas ar tautas vēsturi/ - “Sola” un “Pār Trentu kāpj migla”, un trešā daļa “Balsis aiz tumsas”. Tā ir cieši saistīta ar 20. gadsimta latviešu nācijas vēsturi, ar 20.-30. gadu Pirmās brīvvalsts laiku, tai skaitā arī ar vācu kopienas piespiedu repatriēšanos 39. gada rudenī, ar Padomju okupācijas laiku 40.-41. gadā, ar Nacistisko okupāciju, ar leģionāru traģiku, tai skaitā ar brīvvalsts zaudējumu un sabiedroto valstu nodevīgo politiku pret Baltijas valstīm 2. Pasaules kara beigās. Tāpat Gunaru Jankovski saista latviešu bēgļu gaitas, latviešu trimdinieku dzīves sākumi svešumā. Rakstījis sociāli psiholoģisku prozu. Ar tautas vēsturi sasaucas viņa paša dzīves pieredze un liktenis.
