-
Jaunlatvieši
| Nr. | Название главы | Стр. |
| Ievads | 3 | |
| 1.nodaļa | Jaunlatviešu darbības sākums, mērķi | 4 |
| 2.nodaļa | Ievērojamākie jaunlatvieši | 6 |
| 3.nodaļa | Jaunlatviešu publicistika | 8 |
| Atsauces | 9 | |
| Izmantotā literatūra | 10 |
Jaunlatviešu kustība sāka veidoties 19. gs. 50. gados1. Pateicoties ekonomiskajām pārmaiņām un dzimtbūšanas atcelšanai, notika strauja kultūras un izglītības attīstība. Nacionālā inteliģence - jaunlatvieši, uzsāka cīņu par tautas ekonomiskajām, juridiskajām, politiskajām un patstāvīgas nacionālās kultūras tiesībām. Gadsimta pirmajā pusē radās un nostiprinājās vidēji izglītotu latviešu slānis2, taču jaunlatviešu apgaismības idejas visdrīzāk varēja gaidīt no akadēmiski izglītotajiem latviešiem nevis no zemākās pakāpes skolotājiem vai ierēdņiem. Tērbatas universitātē no 1803. līdz 1850. gadam studēja tikai 33 latvieši, toties 1855. – 1856. gadā Tērbatē studēja jau 25 latvieši, kas iezīmē kvalitatīvu lēcienu inteliģences tapšanā3.
Ap 1856. gadu Krišjānis Valdemārs nodibina latviešu studentu pulciņu Tērbatas universitātē, kas pievēršas savas tautas ekonomiskās un kultūras dzīves problēmām. Tai laikā ir apmēram 10 – 12 latviešu studenti, kas sevi uzskatīja par latviešiem4. Pēc gada pievienojas arī Juris Alunāns un Krišjānis Barons.…
Ātrs un vienkāršs ieskats Jaunlatviešu kustībā. Referātā ir jaunlatviešu kustības aizsākumi, darbības, uzskati un mērķi. Un svarīgāko jaunlatviešu biogrāfijas - Krišjāņa Barons, Krišjāņa Valdemāra un Jura Aluāna.









