Ražošanas faktoru attiecību teorija. Šī teorija tiek saukta arī par Hekinera – Olina teoriju un tā tika izstrādāta 20. gs. Šī teorija balstās uz pieņēmumu, ka relatīvo cenu atšķirības ir izskaidrojamas ar to, ka valstis nav vienādi nodrošinātas ar ražošanas resursiem. Katru valsti saskaņā ar šo teoriju var definēt vai nu kā kapitālpiesātinātu, vai kā darbpiesātinātu. No šīs teorijas izriet divas teorēmas par starptautisko tirdzniecību – pirmā teorēma vēsta, ka ja valsts ir kapitālpiesātināta, tā eksportēs kapitālu, ja valsts ir darbpiesātināta, tā eksportēs darbietilpīgas preces; otrā teorēma parāda, ka starptautiskās tirdzniecības iespaidā vienādu ražošanas resursu cenas izlīdzinās valstīs, kas savstarpēji tirgojas.
Preces dzīves cikla teorija. Saskaņā ar šo teoriju valstis, kurām ir pietiekami daudz kapitāla un kvalificēta darbaspēka, iegūst salīdzinošas priekšrocības, jo šos resursus var ieguldīt inovācijā, tādējādi ražojot jaunas preces.…
