-
Infrasarkanās spektroskopijas pielietošanas iespējas
Nr. | Название главы | Стр. |
1. | Ievads | 2 |
2. | IS spektroskopijas pielietošana vides zinātnē | 5 |
3. | IS spektroskopijas pielietošana astronomijā | 6 |
4. | IS spektroskopijas pielietošana gemoloģijā | 7 |
5. | IS spektroskopijas pielietošana farmācijā | 8 |
6. | IS spektroskopijas pielietošana medicīnā | 9 |
7. | IS spektroskopijas pielietošana elektronikā | 10 |
Literatūras saraksts | 11 |
Pētiīuma mērķis ir izpētīt poraina silīcija dioksīda struktūru ar FT - IS - spektroskopiju. Šie
pētījumi tika veikti, izmantojot Furjē spektrometru – "Infralum FT - 801". Spektrometra darba spektra diapazons 550 cm–1 līdz 5500 cm-1.
Pēc spektra izskata var secināt par oksīda porainību. Ja oksīds nav parāk blīvs, to spektrā ir vērojama diezgan plaša absorbcijas josla. Pietiekami blīva un samērā perfekta termiski audzēta oksīda josla nav tik plaša.
Infrasarkanā spektroskopija atšķiras ar lielu daudzpusību, tas ļauj pētīt vielas visos tās agregātstāvokļos. Pie spektrālās metodes svarīgam priekšrocībam arī var piskaitīt, piemēram, augsto jutību (spēja reģistrēt pat dāžu molekulu spektrus) un tā nebojā paraugus.
Rezultāti paradīja, ka plēvēm spektrā ir raksturīgas saites Si–O, C–O un O–H, tas viss norāda uz to amorfo struktūru. Plēvēm arī bija aprēķināta Si–O saišu koncentrācija(sk. 7.1.1. tab.). Dati paradīja, ka paraugiem ir laba porainība.
…
Infrasarkanā spektroskopija, ir spektroskopijas nozare, kas pēta vielas un infrasarkanā starojuma mijiedarbību. Vielai laižot cauri infrasarkano starojumu ierosinās molekulas vai tās atsevišķu fragmentu svārstību kustības. Absorbcija notiek ne visa infrasarkanā starojuma spektra garumā, bet tiek absorbētie tādi viļņa garumi, kuru enerģija atbilst esošas molekulas svārstību ierosināšanas enerģijai. Tāpēc frekvencēs, kurās ir novērojama maksimāla infrasarkana stārojuma absorbcija var liecināt par konkrēto fragmentu vai funkcionālu grupu esamību. Infrasarkanā stārojuma viļņa garumi 2,5 - 25 m. Šo metodi plaši izmanto daudzās ķīmijas nozarēs, lai identificētu vielu saišu struktūru. Kovalentās saites vibrē tikai pie vienas noteiktas frekvences. Divatomu molekulām raksturīgas tikai izstiepšanās svārstības.
