2000–2010 гг.
| Nr. | Название главы | Стр. |
| IEVADS | 2 | |
| KREDĪTS UN TĀ AVOTI | 3 | |
| AIZDEVUMI FIZISKĀM PERSONĀM | 3 | |
| TĀS IR MAKSĀJUMA KREDĪTKARTES UN KREDĪTKARTES | 4 | |
| AIZDEVUMU JURIDISKĀM PERSONĀM | 4 | |
| STARPBANKU AIZDEVUMI | 5 | |
| HIPOTEKĀRAIS KREDĪTS | 5 | |
| LĪZINGS | 5 | |
| AIZDEVU PROCENTI | 6 | |
| AIZDEVUMU NODROŠINĀJUMS | 6 | |
| KRTEDĪTU KONTROLE, KLASIFIKĀCIJA, UZKRĀJUMI NEDROŠIEM PARĀDIEM | 7 | |
| LAUKU ATTĪSTĪBAS PROJETU KREDITĒŠANA | 8 | |
| SECINĀJUMI | 9 | |
| IZMANTOTĀ LITERATŪRA | 10 |
Kredīts ir naudas vai perču aizdevums, kas jātamaksā ar noteiktu procentu.
Tirgus ekonomikā ar kredītattiecībam rodas:
labvēlīgas iespējas kapitāla pārplūdei no mazak ienesīgām ekonomikas nozarēm uz ienesīgām,
paātrina preču realizāciju,
samazina ar naudas apgrozību saistītās izmaksas,
sekmē kapitāla uzkrāšanu.
Lai bankas varētu aizdot naudu, ir jābut uz kaiku brīviem naudas līdzekļiem, kas nav saistīti ne ražošanā, ne preču apgrozībā. Brīvie naudas līdzekļi, kas koncentrējas bankās, veido kredīta resursus, kurus bankas aizdod citiem par atlīdzību aizdevu procentu formā.
Banku aizdevumi veido līdzekļu lielāko unvisvarīgāko daļu. Stabilā ekonomikas vidē starpība starpkredītresursu pašizmaksu un bankas noteikto procentu likmi ir samērā maza, tādēļ ļoti svarīgi, lai zaudēto aizdevumu īpatsvars būtu pēc iespējas mazāks. Pamatā bankas kreditē savu finansu portfeli, piesaistot depozītus. Bankai ir jānodrošina pienācīgs peļņas līmenis atbilstoši tās akcionāru sagaidītajam un riska pakāpei, kādu tie ir gatavi uzņēmties.…
Visu vedu kredīta izvērtēšana Latvijā.
