Romānā bieži uzplaiksnī atsvešinātības motīvs. Arturs trimdas laikā nav antisociāls, viņš komunicē ar citiem, uz salas ir cilvēki, kas viņa klātesamību novērtē, taču atsvešinātības sajūta nepazūd. Nokļūstot svešumā, kurā brīvprātīgi negaribas būt, cilvēkam ir daudz grūtāk sajusties brīvam un gandrīz neiespējami sajusties piederīgam. Spilgts atsvešinātības piemērs ir arī Juhans, kurš savas sāpes izvēlas veldzēt alkoholā, taču viņš labprāt pavada savas dienas atsvešinātībā, jūrā. Cilvēks, kam Juhans izvēlējās patiesi uzticēties ir Arturs, jo viņš bija Juhana kultūrai pazīstams - Latvietis un arī trimdinieks. Atsvešinātība spilgti vērojama arī Žanetē, kurai tik ļoti pieķēries bija Arturs. Viņai, vēl būdamai pavisam jaunai, bija izveidojies savs redzējums uz sabiedrību, viņa prata domāt atsvešināti no kopējās masas, viņa saka Arturam: “Bet man liekas, ka te ir cilvēki, kas ir vēl dumjāki par mani”. …
