-
Visums un Saules sistēma
| Nr. | Название главы | Стр. |
| 1. | Visums | 3 |
| 1.1. | Visuma nākotne | 3 |
| 2. | Saule un tās sistēma | 4 |
| 3. | Zeme | 4 |
| 4. | Mēness | 5 |
| 5. | Merkūrs | 5 |
| 6. | Venēra | 6 |
| 7. | Marss | 6 |
| 8. | Jupiters | 7 |
| 9. | Saturns | 8 |
| 10. | Urāns | 8 |
| 11. | Neptūns | 9 |
| 12. | Plutons | 9 |
| Izmantotā literatūra | 10 | |
| Pielikums | 11 |
Visums radās Lielajā Sprādzienā 10 līdz 15 miljardus gadu atpakaļ. Sākumā tas bija ļoti blīvs, karsts un sastāvēja tikai no ļoti sīkām daļiņām - elementārdaļiņām. Visumam izplešoties, tā temperatūra pakāpeniski samazinājās un tajā sāka veidoties gāzes - hēlijs un ūdeņradis. Šie notikumi risinājās pirmo Visuma pastāvēšanas minūšu laikā. Pēc miljona gadu Visuma karstā gāze atdzisa tiktāl, ka tajā sāka veidoties nelieli gāzes sablīvējumi. Apmēram pēc miljarda gadu, skaitot no Visuma rašanās brīža, no tiem sāka veidoties galaktikas. Tad galaktikās radās zvaigznes. Visuma nākotne ir atkarīga no tā, vai tas turpinās izplesties, vai sāks sarauties. Ja Visums nākotnē sāks sarauties, tas atkal kļūs par īpaši blīvu objektu tāpat kā Lielā Sprādziena brīdī. Tad var atkal sekot jauna izplešanās. Ja Visuma izplešanās turpināsies bezgalīgi, tad zvaigznes galu galā iztērēs visus savas enerģijas krājumus un nodzisīs. Visums sastāvēs no tumšiem ķermeņiem, starp kuriem arvien pieaugs attālums Visuma izplešanās dēļ.
2. Saule un tās sistēma
Saule ļoti atšķiras no citiem Saules sistēmas ķermeņiem. Tā ir Zemei tuvākā zvaigzne. Spoža tā ir tāpēc, ka atrodas daudz tuvāk nekā citas zvaigznes. …
Saturs 1. Visums 1.1. Visuma nākotne 2. Saule un tās sistēma 3. Zeme 4. Mēness 5. Merkūrs 6. Venēra 7. Marss 8. Jupiters 9. Saturns 10. Urāns 11. Neptūns 12. Plutons Izmantotā literatūra Pielikums Visums ir viss, kas pastāv - sākot no Zemes zem mūsu kājām līdz tālākajam Zvaigznēm kosmosā. Neskaitāmi miljardi zvaigžņu tajā veido milzu grupas - galaktikas. Visuma zvaigžņu ir vairāk nekā citādi objekti, tomēr visvairāk to veido tukša telpa. Ar mūsdienu teleskopiem cilvēkiem iespējams ieskatīties Visumā aptuveni līdz 10 miljardu gaismas gadu attālumam. Taču gaismai nepieciešams noteikts laiks, lai sasniegtu Zemi, un tāpēc mēs redzam Visuma objektus nevis tādus, kādi tie izskatās pašlaik, bet gan tādus, kādi tie izskatījās tālā pagātnē. Visuma blīvumu, galaktiku attālināšanās vai tuvināšanās ātrumu, planētu un zvaigžņu to, kustības ātrumu ļauj spriest par Visuma tālāko evolūciju un tās norisi. Visumā sastopami ir dažādi matērijas struktūrelementi: Elementārdaļiņas, atomi, molekulas,zvaigznes,planētas,asteroīdi,meteorīti. Visuma pētniecību nodarbojas kosmoloģija, kas attīstījusies no fizikas un astronomijas. Teorētiskās kosmoloģijas pārstāvji uzskata, ka šādi ierobežojumi nepastāv vai tos iespējams bez nopietnām sekām pārkāpt, savukārt novērošanas kosmoloģijas pārstāvji uzsver, ka pilnīgi novērojumi nav iespējami, ja fizika vēlas saglabāt vismaz salīdzinošu objektivitāti.
