Jebkurš grib justies brīvs un drošs valstī, kurā dzīvo. Jebkurš grib būt brīvs kā putns, kurš lido cauri mākoņiem, kā cauri sapņiem, kuri ilgst mūžīgi. Katrs grib, lai viņa sapņi ir krāsaini un skaisti kā mežrozīšu burvīgā smarža, vai jūras šalkoņa. Man patīk skatīties ūdenī kā tas atsitas pret krastiem, rada troksni, tad atkal norimst un tā tas atkārtojas. Udens ir neprognozējams, tas ir pats par sevi, tam nevienu nevajag. Diemžēl pasaule nesastāv no sapņiem, bet gan no realitātes. Mežrozītes novīst, jūras šalkoņa norimst, ūdens kļust piesārņots, garlaicīgs vai biedējošs.…
