-
Kultūrpolitika Kultūras ministrijas nozarē "Filmu māksla"
| Nr. | Название главы | Стр. |
| IEVADS | 3 | |
| NOZARES RAKSTUROJUMS | 4 | |
| SAISTĪTĀS INSTITŪCIJAS, TO RAKSTUROJUMS | 6 | |
| Valstiskās | 6 | |
| Nevalstiskās | 9 | |
| Citas | 9 | |
| KULTŪRPOLITIKAS INSTRUMENTI | 11 | |
| Valdības deklarācija un rīcības plāns | 11 | |
| Politikas plānošanas dokumenti un kultūrpolitikas vadlīnijas | 14 | |
| Likumi un MK noteikumi | 16 | |
| Finansējums | 18 | |
| NACIONĀLAIS KINO CENTRS – ATBILDĪGĀ STRUKTŪRVIENĪBA | 24 | |
| TRADĪCIJAS UN AKTUALITĀTES | 27 | |
| SECINĀJUMI | 30 | |
| IZMANTOTĀ LITERATŪRA UN AVOTI | 31 | |
| PIELIKUMS | 33 |
SECINĀJUMI
1. Filmu māksla ir vēl jauna un nepieredzējusi, tās principi vēl nav stabili Latvijas mākslu vidū.
2. Filmu mākslas finansējuma avoti ir vairāki – valsts, privātie un projektu. Valsts sniedz mazāko no finansējumiem.
3. Latvijā veidotās filmas nespēj konkurēt ar ārzemju filmām gan pieejamības, gan popularitātes ziņā.
4. Nav apzināti visi kino mākslinieki, producenti un filmu izplatīšanas vietas, nav vienota arhīva.
5. Ir daudz kultūras iestāžu, kas darbojas, lai saglabātu latviešu kino darbus.
6. Kino jomu regulē un darbības nosaka vairāki likumi un tiesiskie akti.
7. Augstāko izglītību filmu mākslas jomā iespējams iegūt Latvijas Kultūras akadēmijā.
8. Valdības deklarācijā un kultūrpolitikas vadlīnijās ir uzsvērta kino mākslas nozīmība.
9. Filmu mākslu kontrolē, virza un atbalsta atbildīgā struktūrvienība – Nacionālais Kino centrs.
10. Zemā finansējuma dēļ Latvijā ražotās/uzņemtās filmas ir procentuāli maz.
11. Latviešu kino māksliniekiem ir iespējas piedalīties dažādos starptautiskos konkursos, lai iegūtu finansējumu.
12. Latvijas kino mākslu pārstāv profesionāli, pieredzējuši un unikāli mākslinieki.
…
Filma — pabeigts audiovizuāls vai kinematogrāfisks darbs, kuru veido savstarpēji saistītu un kustību iespaidu radošu attēlu sērija ar skaņas pavadījumu vai bez tā un kurš paredzēts publiskošanai ; Filmu nozare — kultūras nozare, kas aptver Latvijas filmu veidošanu, Latvijas un ārvalstu filmu izplatīšanu, Latvijas filmu mantojuma saglabāšanu, aizsardzību, pieejamību un popularizēšanu. Kino ir vienīgā māksla, kas spēj apvienot jebkurus mākslas veidus visdažādākajās kompozīcijās. Filma ir unikāls kultūras produkts, kas ir viegli pārvietojams, izplatāms un interpretējams. Šai mākslai piemīt neatkārtojama spēja ietekmēt lielas masas. Jebkura filma tās skatītājam ļauj izdzīvot citu dzīves, pārdzīvot līdzi varoņiem, atklāt jaunas pasaules, iepazīt kultūras un cilvēkus. Filmu māksla aptver milzīgu tematiku un funkcionē dažādās sfērās. Filmu māksla Latvijā, salīdzinot ar pārējām mākslām, parādījās nesen – pagājušā gadsimta 20.-30.gados. Tā kā šī māksla nav tik ļoti iesakņojusies Latvijas kultūrā kā, piemēram, vizuālā māksla vai mūzika, kino nozare ir salīdzinoši jauna un vēl nepieredzējusi. Izvēlējos analizēt nozari Filmu māksla, jo uzskatu, ka latviešu filmu māksliniekiem piemīt īpaša savdabība, kas veido viņu darbus unikālus; šai nozarei, manuprāt, ir nepelnīti mazs finansējums un atbalsts. Arī sabiedrības vidū valda nepatiesi uzskati par filmu mākslas iespējām, īsto vērtību. Uz Baltijas valstu fona tieši Latvijā vērojams vismazākais atbalsts kino nozarei. Vēlos šī darba – kino nozares analīzes rezultātā izprast nozarē notiekošos procesus un iemeslus esošai situācijai. Šajā darbā aprakstīti Kultūras ministrijas nozares Filmu māksla politiskos procesi, kultūrpolitikas instrumenti, institūcijas, finanses un aktualitātes.
Atsevišķas atsauces nekvalitatīvas.
