-
Dzīves socioloģiska analīze
Hovards Bekers runā par „autsaideriem” – iezīmēšanas teoriju. Pelzera gadījumā tā ir redzama, bet sākot ar trešo punktu Pelzers vairs neiet tālāk. Viss sākas ar to, ka Pelzers tiek iezīmēts kā deviants – kad viņam izsalkuma pēc nākas zagt ēdienu, kas, protams, tiek darīts, lai izdzīvotu, bet tas nevienu neinteresē, jo māte skolas darbiniekiem ir „izskalojusi smadzenes”, tādēļ Pelzers kļūst par atstumto gan draugu, gan apkārtējo acīs, jo ir zaglis. Tad seko tas, ka Pelzers skolā vairs nevar zagt no bērniem ēdienu, tādēļ viņam ir jāizdomā labāki plāni – Pelzers sāk apzagt veikalu, arī pārtikas zādzībiņas, bet tomēr jau viņš ir pārgājis uz veikalu. Tālāk vajadzētu sekot tam, ka Pelzers pievienojas organizētai deviantu grupai, bet pēc manām domās šis variants Pelzeram atkristu pat tad, ja viņš netiktu brīvībā no mātes, jo viņš bija pārāk nobijies, kā arī ja nav trešā punkta turpinājuma, tad nebūs arī ceturtais, kurā grupas ietvaros notiktu deviantu subkultūras veidošanās – šo stadiju es Pelzera dzīvē spētu iedomāties, jo vienīgais ko viņš ir gribējis visu bērnību ir mīlestība un atzinība, ko parasti šīs subkultūras grupas arī sniedz.…
Darba izstrādāšanas procesā izmantoju Deiva Pelzera grāmatu „Bērns, kuru nesauca vārdā”. Šajā grāmatā ir aprakstīts autora dzīvesstāsts no četru līdz divpadsmit gadu vecumam, kad viņš izcieš nežēlību un varmācību ģimenē. Šajā grāmatā parādās tas, ka vecākiem pār bērniem ir ļoti liela vara un ka varmācība bez sekām nepaliek. Aplūkojot šo dzīvesstāstu, analizējot dažādus sociālos faktorus, var nodomāt, ka nav reāli, ka šis Deivs Pelzers vispār ir izdzīvojis. Sabiedrības sakārtotība īstenojas ar noteiktu sociālo kvalitāšu starpniecību , un sociālās normas, kas ir vienas no tām, nosaka, kā cilvēkam jārīkojas, lai būtu saskaņā ar savas sabiedrības vērtībām. Normas tiek izšķirtas: paražu/tradīciju (sabiedrības kultūras rituālu, tradīciju un rutīnu tīkls ), tikumiskās (morālie spriedumi, kas definē pareizo un nepareizo uzvedībā, autļauto un neatļauto, to, kas ir vēlams un nav vēlams kultūrā2), tiesiskās (augsti organizētās..........
