Mūsdienu skolās arvien aktuālāka kļūst skolēnu radošuma un patstāvības attīstīšana. Bērnus ļoti piesaista praktiskie darbi un novērojumi, līdz ar to klases audzinātājas pielieto daudzveidīgas interaktīvās mācību metodes, piemēram, lomu spēles, situāciju analīze, projekti utt. Lai noturētu skolēnu uzmanību un saglabātu zinātkāri, audzinātāja prasmīgi iejūtas aktrises lomā, līdz ar to liela uzmanība tiek pievērsta pasniegšanas veidam un mijiedarbībai ar skolēniem. Arvien vairāk pievēršas klases kopīgai saliedēšanai (tiek rīkotas dažādas spēles, rotaļas, grupu darbi utt.), lai zēni mācītos sadarboties arī ar meitenēm. Skolotāja bieži piedāvā katram patstāvīgi analizēt kādas sadzīves situācijas un virzīt uz pareizā ceļā (būt apdomīgiem mērķu izvirzīšanā, prast pašiem apzināties iespējamās rīcības sekas, atšķirt labo no sliktā). Tēlaini izsakoties, skolotāja dzīvo savu skolēnu dzīvi. Aicina visus skolēnus piedalīties arī ārpusklases un sabiedriskajos pasākumos, būt nevis uz rezultātu, bet procesu orientētiem. Šobrīd izglītība tiek virzīta uz to, lai klases audzinātājs būtu kā konsultants, nepieciešamības gadījumā palīdzētu un atbalstītu, taču dotu iespēju visiem brīvi izpausties un izteikt savas domas. …
