Manuprāt diezgan viegli šādus cilvēkus var pamanīt sabiedrībā. Pēc to uzvedības sabiedriskās vietās, ja satrauksies par vissīkākajām lietām noziedznieks tevi uzreiz pamanīs un ieraudzīs tevi jau kā potenciālo upuri, bet ja uztversi visas notiekošās lietas saprātīgi un ar ārēju un cik vien iespējams arī iekšēju mieru, noziedznieks nemaz tevi nepamanīs vai arī pat baidīsies uzsākt kādu vardarbību vai citu likumpārkāpumu pret tevi.“Dažādu valstu psiholoģi un kriminologi konstatēja, ka 70 – 90 % no visiem noziegumiem tā vai citā mērā provocē pats upuris.”
Izdala divus viktimitātes veidus, tos varētu nosaukt arī par viktimitātes cēloņiem, jeb upura uzvedības modeļiem:
1.Respektīvi, dažreiz cilvēka uzvedība netieši, neapzināti (proti, nevēloties konkrētu sev nelabvēlīgo seku iestāšanos) veicina konfliktsituācijas, izsauc vardarbību, kas vērsta pret viņu un pārējās nepatikšanās. Manuprāt tieši šī ir tā lielākā problēma sabiedrībā ka cilvēki nostāda sevi upura lomā domājot tieši par pretējo – kā izvairīties no šī likumpārkāpuma un nekļūt par upuri. Mūsdienu sabiedrībai būtu jāiemācās nebaidīties un nedomāt uz katra soļa , ka kaut kas varētu notikt ar viņiem. Bet mūsdienās tas ir ļoti grūti, jo patiešām uz katra soļa, katru minūti notiek kāds likumpārkāpums, kāda veida vardarbība. Caur masu medijiem tas tiek parādīts vēl spilgtāk un iespaidīgāk un tieši šādā veidā lielākā daļa sabiedrības iegūst informāciju par pasaulē un Latvijā notiekošo. Šāda uzvedība tiek dēvēta par viktīmo uzvedību.…
