-
Umberto Eko "Rozes vārds"
Nr. | Название главы | Стр. |
IEVADS | 3 | |
Postmodernisms | 4 | |
Umberto Eko (Umberto Eco) | 7 | |
„ROZES VĀRDS”(IL NOME DELLA ROSA, 1980) | 10 | |
Recenzija par romānu „Rozes Vārds” | 13 | |
Secinājumi | 15 | |
Izmantotā literatūra | 16 | |
Pielikums | 17 |
Pēc romāna „Rozes vārds” publicēšanas un ekranizēšanas sākās runas par „jaunā Eko” atklāšanos. Taču šie pārspriedumi neko jaunu neatklāja, izrādījās, ka atklājums nemaz nav nekāds atklājums. Nojaustā patiesība izrādījusies mainīgā Eko (Eco) piedāvāts risinājums, uz kura uzķērušies vienīgās un pēdējās patiesības tīkotāji. Publicējot romānus, parodijas un kultūrkritiskas esejas, Eko (Eco) nedara neko jaunu – viņš tikai izvērš savu semiotisko projektu. Visu Eko (Eco) darbu caurstrāvo semiotiska filozofija. Šī filozofija paredz jaunu kultūras teoriju, kas pamatojās uz zīmēm, kuras pastāv vienīgi kultūras kontekstā, un kultūru, kas izpaužas zīmēs. Līdz ar to kultūrvēsturiskie un estētiskie darbi attiecās uz zīmju radīšanas, izmantošanas un interpretēšanas teoriju, bet kultūrkritiskie raksti – uz ikdienas, sadzīves semiotiku. Savukārt romāni nav nekas cits kā narratīva semiotika, semiotikas stāstīšana nesemiotiskā valodā. Eko (Eco) it kā apstiprina Ludviga Vitgenšteina atziņu :”Par to, par ko nevar runāt teorētiski, vajag pastāstīt stāstus.” Tādejādi Eko (Eco) daiļliteratūras darbi organiski iekļaujas viņa semiotiski literārajā darbībā, kas vienlaikus ir arī tradicionālās filozofijas pārveide. Tā ir filozofija, kas nepretendē uz absolūto patiesību, sistemātiski saglabā teikta neskaidrību, nedz pamatojot to, nedz izdibinot pamata jēgu. Tā ir filozofija, kas oscilē starp sakāmo un nepasakāmo. Un tas ir ļāvis rasties nostāstam, ka Eko (Eco) ir postmodernisma autors – teorētiķis, romānists. …
Ir grāmatas, kuras vienkārši ir grēks neizlasīt un tā vien šķiet, ka tās pašas Tev iekrīt rokās un liek sevi atvērt, lasīt, aizrauties, pārdzīvot. Tad, runājot par Umberto Eko (Umberto Eco) romānu „Rozes vārds”, šo salīdzinājumu varu attiecināt100%. Arī grāmatas autors, Eko (Eco) kungs, manuprāt ir ļoti noslēpumaina un mīklaina personība, jo vācot materiālus šīm darbam, secināju, ka tos ir grūti atrast un ja ir, tad ļoti minimāli un paskopi vārdos.