Konstitucionālās tiesības uz labvēlīgu vidi

*Ja sabiedrība (Vides aizsardzības likuma 6. panta izpratnē) ir vērsusies par tādu valsts vai pašvaldības rīcību vai lēmumu, kas apdraud vides kvalitāti, nav nepieciešams konstatēt personas tiesību vai tiesisko interešu aizskārumu. Personas subjektīvo publisko tiesību aizskārumam šajās lietās nav nozīmes (SKA-325/2010).
*Vides aizsardzības likuma 9. panta trešā daļa kopsakarā ar 6. pantu, jo īpaši ņemot vērā likuma mērķi – nodrošināt vides kvalitātes saglabāšanu un atjaunošanu, kā arī dabas resursu ilgtspējīgu izmantošanu –, paredz ikvienas personas (fiziskas vai juridiskas) un šo personu izveidoto apvienību (biedrību, organizāciju, grupu) tiesības vērsties tiesā par vides aizsardzības jautājumiem. Politiskā partija ir viens no personu apvienību veidiem. Tādēļ arī politiskajai partijai ir tiesības vērsties tiesā par vides aizsardzības jautājumiem (SKA-325/2010).
*Pašvaldība nav pielīdzināta sabiedrībai Orhūsas konvencijas un Vides aizsardzības likuma izpratnē -> Vides aizsardzības jomu regulējošajos normatīvajos aktos paredzētās sabiedrības tiesības vērsties tiesā saistībā ar vides aizsardzības jautājumiem nav attiecināmas uz pašvaldību. Orhūsas konvencijas tiesības, kuras tā vides jomā piešķir sabiedrībai, īstenot var tikai pati pilsoniskā sabiedrība (SKA-424/2012).
Vides tiesību jomā administratīvo tiesu praksē ir daudz problēmjautājumu, piem., attiecībā uz NVO iesaistīšanos (tās var piedalīties tikai savā vārdā, nevis atsevišķu biedru tiesību aizsardzībai) -> ne vienmēr ir viegli atšķirt, kad ir vides jautājums un kad nav – attiecināmība uz vidi ne vienmēr ir redzama (īpaši būvniecībā, kur būvniecība ir vides jautājums tad, ja tai ir būtiska ietekme uz vidi).
Iespējamie šķēršļi:
*Apdraudējums, ka persona var vērsties tiesā par zaudējumu piedziņu civilprocesuālā kārtībā no personas, kura savu vides tiesību aizsardzībai vērsusies administratīvajā tiesā -> t.s. ,,stratēģiskās prasības” kā sabiedrības iebiedēšanas līdzeklis. Stratēģiskajai prasībai raksturīgs mērķis atvēsināt sabiedrības vēlmi iesaistīties lēmumu pieņemšanas procesos, īpatnējā veidā sodot tos, kuri aktīvi īstenojuši savas tiesības (Saburovas lieta + Meieres raksts ,,Tiesības uz taisnīgu tiesu vai sabiedrības iebiedēšana”).
*Nezināšana un nepietiekama izpratne, ka Satversmes 115.p. kalpo kā atsvars Satversmes 105.pantam.

…