Līgumiskajās attiecībās zināma vērtība var būt piešķirta izpildījuma vietai. Vienam un tam pašam prikšmetam divās dažādās vietās var būt atšķirīga vērtība. (1790) Ja vieta tomēr nav noteikta, tad jāievēro lietas vērtība tajā vieta, kur celta prasība par zaudējumu atlīdzību.
Zaudējumu novērtēšanā jāievēro arī līguma izpildes termiņš. Tam var būt nozīme, ja kreditors prasa samaksāt termiņā nenodotas vai neatdotas lietas vērtību. Priekšmeta vērtība laika gaitā var mainīties. Jāņem vērā līguma izpildījuma termiņš vai arī tiesas sprieduma laiks ja termiņš nav līgumā noteikts.(1791)
Naudas saistībās par zaudējumiem uzskata likumiskos procentus. Var prasīt arī lielāku summu (1788), ja kreditors var pierādīt, ka viņa ciestie zaudējumi pārsniedz šo procentu summu. Bet tad nepietiek pierādīt, ka kāda banka par investīciju būtu piedāvājusi lielākus procentus. Jāpierāda arī ka attiecīgā naudas summa nebija vajadzīga citam mērķim un patiesi būtu noguldīta.
Attiecībā uz deliktiem, zaudējumi, tāpat kā līgumattiecībās veidojas no tiešā mantiskā samazinājuma un atrautās peļņas (neiegūtā peļņa jāpierāda netiešiem līdzekļiem). Bet zaudējumi nosakāmi zaudējumu nodarīšanas laikā (1792) un vietā.
Par miesas bojājumu nodarīšanu, jāatlīdzina visi ārstniecības izdevumi, sekas (ārsta apmeklējums, zāļu iegāde, transporta izdevumi, sanatorijas apmeklējums, cietušā aprūpes izdevumi, atrautā peļņa) (2347)
…
