-
Zinātniski pētnieciskais darbs "Laikabiedru atmiņas par Kārli Ulmani"
| Nr. | Название главы | Стр. |
| Anotācija | 3 | |
| Annotation | 4 | |
| Ievads | 5 | |
| Izmantoto avotu un literatūras apskats | 6 | |
| 1. | Kārlis Ulmanis un viņa tuvākie līdzgaitnieki | 7 |
| 1.1. | Kārlis Ulmanis | 7 |
| 1.2. | Kārli Ulmanis tuvāko līdzgaitnieku skatījumā | 9 |
| 2. | Kārlis Ulmanis kā viens no Latvijas dibinātājiem | 13 |
| 3. | Kārlis Ulmanis pirms valsts apvērsuma un Satversmes grozīšanas ierosināšana | 16 |
| 4. | Kārlis Ulmanis kā autoritāra režīma vadonis | 19 |
| Secinājumi | 23 | |
| Izmantoto avotu un literatūras saraksts | 24 |
Secinājumi
1. Izanalizējot literatūru un laikabiedru atmiņas, jāsecina, ka liela daļa Ulmaņa laikabiedru un pirmās Latvijas brīvvalsts laika sabiedrības Ulmani cildināja un uzskatīja viņu par īstu tautas vadoni. Ulmaņa cildināšana bija izplatīta, jo šo vadonības ideju kultivēja Ulmaņa autoritārais režīms. Līdz ar to ir iegūta atbilde uz pirmo pētījuma jautājumu.
2. Kārlis Ulmanis bija pretrunīga personība, kam netrūka krasu piekritēju, bet tāpat arī noliedzēju.
3. Balstoties uz laikabiedru atmiņām, autors var secināt, ka Kārļa Ulmaņa laikabiedri viņu raksturoja, kā apdāvinātu politiķi, kam bija raksturīga dzelzs griba, milzīga enerģija ar darba mīlestību, dziļu un patiesu patriotismu.
4. Ulmaņa laikabiedri novēroja, ka Ulmaņa darbs un panākumi ļoti cēla viņa pašapziņu un, iespējams, radīja pat zināmu iedomību un paštaisnību.
5. Ulmanim bija nesaskaņas ar Zemnieku savienības Rīgas nodaļas darbiniekiem, kuri vēlējās, lai apvienotā Latviešu Pagaidu nacionālā padome proklamē Latvijas neatkarību. Šīs pirmās nesaskaņas starp Ulmani un Zemnieku savienības Rīgas nodaļas darbiniekiem neizzuda nekad.
6. A. Klīve uzskatīja Ulmaņa pieeju Latvijas proklamēšanas leģitimitātes jautājumā par nepareizu.
…
IEVADS Tā kā mūsdienu Latvijā joprojām pastāv mīts par „labajiem Ulmaņlaikiem” un par Kārli Ulmani tiek diskutēts joprojām, šī tēma ir aktuāla un Latvijas sabiedrībai nozīmīga. Šis mīts ir viens no latviskās identitātes raksturotājiem, tāpēc tas joprojām latviešiem ir būtisks, īpaši šodien, kad Eiropā un pasaulē pieaug globalizācijas tendences, jautājums par nacionālo identitāti un nacionālu valsti kļūst par diskusijas objektu. Piemēram, pirms neilga laika, tika izdoti divi pētījumi, kuri ir periodam veltīts vairāku pazīstamu vēsturnieku kopdarbs (“15. maija Latvija “ autoru kopdarbs Ineta Lipša, Inesis Feldmanis, Aivars Strenga) un notika diskusijas par prezidenta pilnvaru paplašināšanu. Diskusija par prezidenta pilnvaru paplašināšanu ir sena, un šī diskusija notiek vēl šodien. Pētījuma autore izvēlējās veikt zinātniski pētniecisko darbu, lai labāk izprast politisko vidi 20., 30. gados, ar valsts pārvaldi saistītus jautājumus, personu lomu un salīdzināt šo laika periodu ar šodienas laikiem. Darbu uzsākot, bija priekšstats, ka Kārli Ulmani, pamatojoties uz viņa lielo popularitāti, it īpaši autoritārās Latvijas laikā, viņa laikabiedri un tā laika sabiedrība pazina labi. Darba mērķis: Apkopot, izvērtēt Kārļa Ulmaņa laikabiedru atmiņas un iegūt pēc iespējas objektīvāku Kārļa Ulmaņa vērtējumu.
