Vakarā, pirms gulētiešanas, mēs viens otram vēlam saldus sapnīšus, vai arī - jaukus sapnīšus... Es šodien sapņoju par ... tā mēs atbildam uz jautājumu - kā gulēji, kādi sapnīši bija? Bet kas tad ir sapnis? Kas ir šī pasaule, kuru mēs, lai kā censtos, nevaram ietekmēt tieši tā, kā nu kuru reizi labpatiktu? Kas ir šī telpa, kurā mēs ieejam, pat liekas reizēm, ka ar visu miesu un dvēseli kopā, un, no kuras iznākot, nereti atceramies tikai blāvus uzplaiksnījumus?
Sapnis. Šodien ir zināms, ka mums ir trīs stāvokļi: nomods, miegs un sapņi. Sapnis kā tāds ir reāls psihisks notikums, neatkarīgi no tā, vai mēs to izprotam vai nē, un šī pārliecība ir tāds apziņas stāvoklis, kas spēj izmantot savā labā pat sapņu tumšākos un biedējošākos tēlus. Katrs sapnis ir mūsu bioloģisko instinktu, kulturālo priekšstatu un personīgās pieredzes sajaukums. Sapņošanas laikā no šīm trim sastāvdaļām smadzenēs veidojas sižeti, dažkārt, lai reproducētu nesenos notikumus, bet citreiz, lai paustu bažas par to, par ko nomodā prāts atsakās domāt. Dažkārt notikumi sapņos savijas sarežģītos sižetos, bet citreiz sapnī mudž visdažādākās vizuālās un verbālās metaforas, kas palīdz atšifrēt sapņa nozīmi. Sapņa laikā ir pārtraukta saikne ar smadzeņu kreiso puslodi, kura atbild par racionālo verbālo analīzi un loģisko kritiku. …
