I cēliens.
Mežs. Pussagruvis tornis, vīnstīgām apaudzis. Meža malā baļķu mājiņa. Tornī dzīvo zīlniece Guna, viņai ir dievu dots sidraba šķidrauts, caur kuru tā visu var redzēt. Pie viņa nāk ļaudis no plašas apkārtnes. Pie ļaudīm iznāk zīlnieces māte Karga. Viņa ļaudis nostāda rindā. Iznāk arī Guna baltā tērpā un sudraba šķidrautā, no viņas plūst balta gaisma. Karga rindā pirmos nostādījusi tos, kas spēj vairāk maksāt. Guna ļaudis nešķiro un dusmojas, ka māte tos tā ir sadalījusi un ņēmusi no tiem naudu. Guna uzliek roku katram no atnācējiem, atspīd krāsaina gaisma un Guna ļaudīm pasaka, kas tos sagaida. Atsteidzas Karga un brīdina, ka jāj kāds ziņnesis un ļaudis izklīst, jo zina, ka karalim nepatīk zīlnieces. Ziņnesis ir atjājis, lai vestu Gunu uz pili pie karaļa, jo karā starp viņa valsti un Dzelzu jaunavas valsti uzvar otrā un, lai iedrošinātu ļaudis, karalis grib, lai Guna pareģo veiksmīgu kara iznākumu.
…
