Saskaņā ar klasisko fiziku dzīvība nav iespējama. Visuma enerģija, kamēr to nevar atražot vai iznīcināt, tiek pārdalīta, līdz ar to augsti enerģētiski objekti, piemēram zvaigznes, atdziest, bet apkārtējais izplatījums lēni sasilst. Pēc šīs teorijas galu galā Visums būtu viens vienīgs izplatījums ar zvaigžņu atliekām, planētām un kosmiskajiem putekļiem; tiem visiem būtu vienāda temperatūra un vienāds, ļoti zems enerģijas līmenis. Šo enerģijas pārdales procesu un vispārēji zemu līmeni sauc par entropiju. Taču šī fizika neņem vērā uz Zemes eksistējošās dzīvās būtnes. Dzīvība spēj pagriezt entropijas procesus pretējā virzienā. Tā spēj radīt kompleksus veidojumus, kas uzglabā enerģiju [4; 29]. Šo enerģiju sauc par bioenerģiju. Bioenerģija ir spēks, kas atšķir dzīvo no nedzīvā.
Bioenerģija ir realitāte. Tā pastāv mūsu ikdienas dzīvē un ir daudzu neticamu notikumu, liktenīgu nejaušību un, brīnumainas izdziedināšanās cēlonis. Zinātne jau sen ir atzinusi, ka līdz ar mehānisko, magnētisko un elektrisko enerģiju pastāv arī bioloģiskā enerģija [9; 3]. Tā piemīt katram no mums. To iespējams definēt ļoti vienkārši – tā ir dzīvības enerģija, taču šis enerģētiskais lauks, kas šķiet aptver mūsu fizisko ķermeni ir ļoti sarežģīts. …
