Trimdas literatūra: Anšlavs Eglītis un viņa romāns "Laimīgie"

Anšlavs Eglītis trimdā ir sarakstījis vairāk nekā 50 grāmatu dažādos žanros, galvenokārt romānus. Anšlavs Eglītis bijis trimdas ražīgākais autors. Viņa darbos ir spraigs sižets, kas atklāj autora pārdomas par dzīvi dzimtenē, par notikumiem, kas tur norisinās, ietverti arī autobiogrāfiski fakti. Autors mēģina radīt lasītājam saistošu lasāmvielu, pratis atklāt spilgtus tēlu raksturus.
Anšlava Eglīša romāns „Laimīgie” vērtēts kā viens no politiski visasākajiem trimdas romāniem, bet tajā pašā laikā kā viens no bezbēdīgākajiem un asprātīgākajiem prozas darbiem latviešu literatūrā, kas rakstīts trimdas apstākļos. Lai atklātu tēlu raksturus, autors izmantojis sev pazīstamu cilvēku iezīmes, neatdarinot tos pilnībā. Autora moto bija: „Nevaimanāt, nežēloties, neraudināt!” Šāds moto palīdzēja viņam savus darbus veidot dzīvīgākus, interesantākus un asprātīgākus. Viņš nevēlējās lasītājam sagādāt negatīvas, skumjas emocijas, bet tieši otrādi – ļaut cerēt uz labo un skaisto, katrā sliktajā saskatīt arī labo. Kādā vēstulē O.Uršteinam 1946.gada 18.martā no Tailfingenes Anšlavs Eglītis raksta: „Kamēr vien spēšu, es pūlēšos rakstīt tā, it kā nekas nebūtu noticis. Nav jau nekā vieglāka kā tagad saraudināt mūsu dīpīšus. Reizēm sanāk taisni dusmas, redzot, kā dažs mācītājs, to darīdams, iedomājas dižs esam. Bet karavīrs ugunīs nekad nepūš un nevaid, jo citādi pēdējā dūša būs papēžos. Traģiku rādīsim mājās, kad pēc izrādes varēsim iegriezties pie Švarca vai Esplanādē un uzkost desiņas ar kāpostiem.” Arī tāpēc viņš vērtēts ļoti pozitīvi, jo mēģinājis „uzkurināt” arī kādu prieka un smieklu uguntiņu, kaut arī pats apzinājies, ka dzīve nemaz nav tik rožaina un dzīves apstākļi daudziem nav tie labākie. Šādu autora iezīmi augsti vērtē arī Viktors Hausmanis.
Trimdas teātros uz dziesmu svētkos bieži tika izrādītas A.Eglīša lugas. Tās veidotas, izmantojot romānu motīvus.
Jā, šķiet, ka Anšlavs Eglītis bijis patiesi daudzpusīgs rakstnieks, kas uz dzīvi skatījies pozitīvi, tajā pašā laikā reāli apzinoties trimdas apstākļus, bet savos darbos mēģina atrast arī ko skaistu un lielāko dzīves vērtību – laimi, un, manuprāt, netieši norāda uz to, ka jāmācās pārvarēt grūtības.…