Alkohola atkarība, tās veidošanās mehānisms

III, gala jeb encefalopātijas stadija parasti iestājas ap 40 gadu vecumu. Šai stadijā:
cilvēks nepanes lielas alkohola devas un sāk lietot vājākus dzērienus (vīnus),
alkohols vairs nerada labsajūtu, bet ir vajadzīgs tikai abstinences pārtraukšanai,
saskatāma personības degradācija – zudušas ētiskās un estētiskās normas, cilvēks zaudē kritisko attieksmi pret savu stāvokli,
novēro arī intelekta degradāciju, kas noved pie plānprātības,
bieži attīstās alkohola delīrijs (apziņas aptumšošanās), redzes un dzirdes halucinācijas, greizsirdības murgi,
alkohols rada arī smagas pārmaiņas aknās, piem., hepatītu (aknu iekaisumu), aknu cirozi. Ja alkoholiķi ar aknu cirozi turpina lietot alkoholu, viņu vidējais dzīves ilgums ir 5 gadi.

Ārstēšana
Hronisku alkoholismu ārstē gan ambulatoriski, gan stacionārā. Lieto dažādas ārstniecības metodes, lai novērstu tieksmi pēc alkohola. Tiek palielināts organisma jutīgums (ar sensibilizējošiem līdzekļiem; jau pēc nelielas alkohola devas rodas subjektīvi smags stāvoklis - baiļu sajūta un veģetatīvas reakcijas) un izveidojas negatīvs nosacījuma reflekss pret alkoholu (ar vemšanas līdzekļiem).

Sevišķa nozīme ir psihoterapijai. Ārstēšanas pēdējais posms - ārstēšanas rezultātu nostiprināšana. Tas ietver gan medikamentozo ārstēšanu, gan audzināšanas pasākumus. Slimniekam pilnīgi jāizvairās pat no dzērieniem, kas satur ļoti niecīgu alkohola daudzumu. Labāki panākumi ārstēšanā ir tad, ja slimnieks pats aktīvi vēlas atbrīvoties no alkoholisma un precīzi ievēro visus ārsta norādījumus un ģimene, kā arī darbabiedri viņam palīdz.

Speciālisti, kas var palīdzēt – narkologs, psihoterapeits, psihologs uc.
…