Dzejoļa galvenā doma ieskicējas noslēguma četrrindē, kurā pausta daiļdarba galvenā atziņa – mīlestība pret Liepāju gan priekos, gan bēdās. Panta pirmajās rindās dzejnieks lietojis hiasmu (Ja gribi Liepāju izspēlēt, Ja tu Liepāju izspēlēt gribi), kur vērojams, arī elipses lietojums izlaižot vārdu „tu”. Interesanti kā O. Gūtmanis dzejoļa priekšpēdējā rindā izmanto pretstatu (no bēdām, no priekiem), kas, manuprāt, liecina par autora beznosacījuma mīlestību un cieņu pret vēju pilsētu.
Dzejolis man liek aizdomāties, par laiku, kad nedzīvoju Liepājā un emocijām kādas, mani pārņēma, domājot par mājām. Visbeidzot jāsaka, ka O. Gūtmanim dzejolī izdevies precīzi raksturot Liepājas būtību, parādot ne tikai pilsētas vidi, bet arī ciešo saistību ar mūziku izmatojot vārdu „spēlē”. Es gribētu domāt, ka cilvēkam, kas ne reizi nav bijis Liepājā, pēc šī dzejoļa izlasīšanas rodas diezgan detalizēts priekšstats par pilsētas kopējo ainu, kas rada vēlmi iepazīt to tuvāk.
…
