Nr. | Название главы | Стр. |
1. | Tiesisks darījums, tiesiska darījuma jēdziens | 4 |
1.1. | Gribas izteikums tiesiskajā darījumā | 4 |
1.2. | Tiesiska darījuma dalībnieki | 5 |
1.3. | Tiesiska darījuma priekšmets | 7 |
1.4. | Griba un tās trūkumi tiesiskos darījumos | 8 |
1.5. | Tiesisko darījumu iedalījums | 10 |
2. | Prettiesiski darījumi | 15 |
2.1. | Spaidi | 17 |
2.2. | Viltus | 19 |
2.3. | Viltus un maldība | 19 |
3. | Secinājumi | 21 |
Tiesisks darījums ir nozīmīgākais juridiskais instruments, juridiskais akts (lat. – actus legitimus, negotium iuris, kr. – сделка, ang. – legal), kuru indivīdi izmanto savu mantisko un nemantisko interešu īstenošanai. Saskaņā ar CL 1403.p tiesisks darījums ir atļautā kārtā izdarīta darbība tiesisku attiecību nodibināšanai, pārgrozīšanai vai izbeigšanai. Tiesisks darījums ir tiesību subjekta gribas akts, kas izraisa tiesiskas sekas. Tiesiskas sekas iestājas ne vien tāpēc, ka likums to paredz, bet gan tāpēc, ka to iestāšanās ir gribēta.1 Tiesisks darījums nevar notikt bezdarbības formā un tad, ja gribas izteikums neskan.
Saskaņā ar CL 1404.p katrā tiesiskā darījumā jāņem vērā dalībnieki, priekšmets, gribas izteikums, sastāvdaļas un forma. Tie ir tiesisko darījumu raksturojošie elementi, lai tiesiskais darījums būtu spēkā. Gribas izteikums ir atzīstams par tiesiskā darījuma kodolu un būtiskāko elementu. …
Izmantojot ikdienas pakalpojumus, tiek noslēgti dažāda tipa darījumi, kas sevī ietver dažāda veida atbildību vai pienākumus. Dažādas organizācijas veido savstarpējas attiecības, kas ir saistīts ar dažādu pakalpojumu sniegšanu, piemēram, par preču piegādi, celtniecību, preču pārvadāšanu, dažādu materiālu iegādi utt. Fiziskās un juridiskās personas šajā sakarā veic dažādas darbības, kas rada, maina vai izbeidz kā tiesības, tā pienākumus. Šādu izveidoto attiecību pamats ir darījums, kuram, lai attiecības būtu stabilas un godīgas, jāpiemīt spēkā esamībai. Taču praksē sastopami gadījumi, kuros, kārtojot tiesiskās attiecības, tiek izmantoti prettiesiski darījumi vai to elementi. Izstrādājot darbu, izvirzām mērķi iepazīt un izpētīt gan tiesiskos darījumus, gan prettiesiskos, noteikt to formas, veidus un pazīmes, izmantojot gan spēkā esošos normatīvos aktus, gan pieejamo juridisko literatūru. Darbs sastāv no divām nodaļām ar vairākām apakšnodaļām katrā. Nodaļās atspoguļots gan darījuma jēdziens, tā dalībnieku un īpatnības.
