ŠŪNAS ĶĪMISKAIS SASTĀVS
Dzīvnieku un augu šūnu ķīmiskais sastāvs ir ļoti līdzīgs, kas norāda uz vienotu to izcelšanos. Šūnās atklāti vairāk nekā 80 ķīmisko elementu, bet tikai 27 ir zināma to fizioloģiskā nozīme.
Visi elementi dalās trīs grupās:
Makroelementi. To saturs šūnās sastāda līdz 10-3% no visiem elementiem. Tas ir skābeklis, ogleklis, ūdeņradis, slāpeklis, fosfors, sērs, kalcijs, nātrijs, magnijs (O, C, H, N, P, S, Ca, Na, Mg), kas sastāda vairāk nekā 99% no šūnas masas;
Mikroelementi. To saturs svārstās no 10-3% līdz 10-12%. Tas ir mangāns, varš, cinks, kobalts, niķelis, jods, broms, flurs, (Mn, Cu, Zn, Co, Ni, I, Br, F), kas sastāda mazāk nekā 1,0% no šūnas masas;
Ultramikroelementi. To saturs ir mazāks par 10-12%. Tas ir zelts, sudrabs, urāns, selēns un citi (Au, Ag, U, Se), kas sastāda mazāk nekā 0,01% no šūnas masas;
Vairumam šo elementu fizioloģiskā loma nav noskaidrota.…
