Lai gan Heidegera priekšstats par Esamību daudziem teologiem licies vilinošs, viņš pats tam nekad nav piedēvējis nekādu pārdabisku statusu – katrā ziņā viņš nekad nav apgalvojis, ka Esamība līdzinās Dievam.
Heidegera darbs ir grūti lasāms un grūti saprotams; daudzi filozofi viņa jautājumu par Esamību noniecināja kā mazsvarīgas blēņas, apgalvojot, ka viņš spēlējas ar vārdiem. Heidegers uz šo kritiku atcirtis, ka Esamība pretojoties saprašanai un ka jaunā valoda vajadzīga, lai padarītu skaidru Esamības būtību.
Heidegers radīja daudz jaunvārdu un bija pārliecināts, ka vācu un grieķu valodas (valodas, kuras viņi lietoja) šim nolūkam ir vispiemērotākās. Viņš uzskatīja, ka viņa jaunvārdi nav tikai zīmes, bet lietas pašas par sevi, kurām eksistence un Esamība piemīt tikpat lielā mērā kā visam citam.…
