Situācijas novērtējums
Ārsts rīkojās neprofesionāli, jo nepieklausījās pie kolēģa viedokļa, neskatoties uz to, ka tiešām varēja līdz galam nesaklausīt trokšņus, jo bija aizliktas ausis, bet uzskatīja, ka tomēr ir kvalificētāks šajā jautājumā. Neaizdomājās par iespējamajām sekām, ja kolēģim ir taissnība un bērns netiks laicīgi nogādāts slimnīcā. Ārsts nerunāja ar ĀP kā ar līdzīgs ar līdzīgu un izvairījās no liekām sarunām. Protams, ka ārstam vispār bija jāpaliek mājās ārstēties, nevis nākt uz darbu, tomēr ārsts bija ieinteresēts nepalaist darbu. Ārsta rīcība vērtējama kā negatīva.
ĀP iespējam ir maz pieredzes, bet aizstāvēt savu viedokli ir jāmāk, sevišķi, kad runa iet par cilvēka dzīvību. ĀP netika pietiekoši novērtēts, vēl vairāk viņš nejūtas gandarīts par to, ko dara, kā arī ĀP tika uzspiests autoritārais stils, netika dots papildus izmeklēt pacientu. Arī pats ĀP līdz galam nesaprot savu pienākumu un tiesību robežas. ĀP bija ieinteresēts palīdzēt pacientam, uzskatu, ka viņa rīcība vēŗtējama kā pozitīva, tomēŗ nepietiekamas drosmes rezultātā viņš nemācēja aizstāvēt savu viedokli.
…
