-
Vasilija Kandinska teorētiskie principi, daiļrades raksturojums
Īsi pirms 2.Pasaules kara sākuma, Kandinsku pāris ieguva Francijas pilsonību. Kandinskis nomira 1944. gada 13. decembrī Parīzes piepilsētā (Neuilly-sur-Seine) no asiņu izplūduma smadzenēs.
Kandinska darbiem raksturīga jauna izteiksmes forma gleznā un pat jauna koncepcija pašā pamatā. Kandinskis jau piedzima ļoti talantīgs, bet sasniegumi ir tik grandiozi pateicoties ieguldījumam šī talanta attīstībā. Kandinskis bijis arī talantīgs rakstnieks (teorētiķis) un, pateicoties neskaitāmajiem teorētiskajiem darbiem, ir labāk saprotamas viņa mākslas idejas. Kandinska grāmatas "Par garīgumu mākslā" (1910), "Atskats pagātnē" (1918) un "Punkts, līnija, plakne" (1926) palīdz piekļūt viņa mākslai, rast tai attaisnojumu uz izskaidrot viņa metodi.
Kandinskis ļoti ir ietekmējies no mūzikas un it īpaši Vāgnera Loengrīna. Uzskata, ka tieši mūzikas ietekme ir svarīga abstraktās mākslas dzimšanā attēlodama iekšējos dvēseles pārdzīvojumus, bet, viņaprāt, glezna jāsacer tāpat kā mūzika, tai jāskan kā krāsu simfonijai. Mūzikas ietekmi vēl var redzēt arī viņa darbu nosaukumos - savus spontānos gleznojumus nosaucis par Improvizācijām, bet 10 darbu ciklu par Kompozīcijām.
…
Vasilija Kandinska teorētiskie principi, daiļrades raksturojums. Darbība apvienībā “Zilais jātnieks” . Ietekme uz abstrakcionismu Laikā, kad piedzimst Kandinskis (1866) Krievija kultūras un ekonomikas ziņā ir ļoti stabila, un viņa ģimene ir turīgi cilvēki. Tēvs nodarbojas ar tējas biznesu, bet māte bija pazīstama un inteliģenta Maskavas dāma. Vasīlijs bija vienīgais viņu bērns. Ar mākslu Kandinskis saistīts jau no bērnības, viņu saistīja mūzika (spēlēja klavieres un čellu) un, protams, zīmēšana. 5 gadu vecumā ģimene pārceļas uz Odesu, jo tēvs tur iegūst labāku amatu . Uzskata, ka pilnīgu nodošanas mākslai ietekmējusi franču impresionistu izstāde, kurā Monē glezna ‘‘Siena guba’’ (Haystack) atstājusi tik spilgtu iespaidu uz viņu: „Katalogā bija teikts, ka tā ir siena guba, un es jutos apmulsis, to neatpazīdams. Turklāt man šķita, ka mākslinieks nedrīkst gleznot tik nesaprotami. Es neskaidri sajutu, ka gleznā nav objekta. Un tad pārsteigts un apjucis atklāju, ka glezna ne tikai pārņem skatītāju savā varā; tā arī neizdzēšami paliek atmiņā” .
