Čehu kultūrai, tostarp literatūrai Latvijā allaž bijusi zīmīga vieta. Ja skatāmies vēsturiskas paralēles, tad viena no Eiropas tauta, ar kuram literatūrā mums visvairāk līdzīgo punktu. Čehu literatūrai gan spilgtāk raksturīgs, ka komisms, tā eksistenciālisms, ko tik atklāti nevar redzēt latviešu literatūra. Radniecisks gan ir dziļais jēdzieniskums un zemtekstu izmantojums.
Spilgts eksistenciālisma virziena pārstāvis, kurš spilgti prezentējis arī franču literatūru, bet pamatā ir ‘’čehu īpašums’’, ir Milans Kundera, kuru atsevišķi pētnieki viņa stila dēļ atzīst par franču literatūrai1 (tas gan nav viennozīmīgi)piederīgu. Neatkarīgi no tā, rakstnieks runa par vispār cilvēciska vērtībām, kas piederīgas konkrētajam laikmetam. Viņam šai ziņa nav līdzvērtīgu, ja runājam par laikmeta atklāsmi, par komunisma ideoloģiju un tās iespējamību savienot ar sadzīvi, ar nacionālu domāšanu, bet visu pirmām kārtam- ar normālas, cilvēciskas dzīves pamata principiem. Kunderas( vai turpmāk- autora) radītie tēli katrs no sava aspekta atklāj šos punktus.…
