Tad es spēšu runāt par piedzīvoto un izprasto, jo līdz šim esmu bijis tāds kā pasīvs Latvijas pilsonis – priecājos, kad organizē pasākumus par dzimtenes tēmu, bet pati nedaru vairāk, kā varētu.
Mums ir iemesls svinēt un priecāties. Mums ir iemesls sarūpēt sev svētkus. Bet galvenais – neapstāties pie šī, bet turpināt cīnīties, jo vienmēr var būt labāk. Vienmēr var cīnīties uz priekšu, uzstādīt augstākus mērķus un panākt to ar kopības sajūtu un vēlmēm.
…
