-
Tautsaimniecības nozares apskats: zivsaimniecība
SECINĀJUMI
Nobeigumā varu secināt, ka zivsaimniecība ir devusi neatņemamu ieguldījumu Latvijas tautsaimniecības attīstībā un sastāda nozīmīgu daļu iekšzemes kopproduktā. Apskatot šo darbu, nonāku pie slēdziena, ka:
1. Zivsaimniecības nozare sadalās trīs darbības sfērās – zvejniecība, akvakultūra, zivju apstrāde.
2. Zivsaimniecība ir viena no nedaudzajām Latvijas tautsaimniecības nozarēm, kurā ir vērojama pozitīva ārējās tirdzniecības bilance.
3. Iekšzemes lauku reģionos kā alternatīva lauksaimniecībai attīstās akvakultūra.
4. Dažos Latvijas teritorijas reģionos ar zivsaimniecību nodarbināto īpatsvars sastāda 4 – 21%.
5. 2006.gada sākumā zvejniecībā nodarbināto skaits bija 32,3% no kopējā zivsaimniecībā nodarbināto skaita.
6. Darba atalgojums zvejniecībā strādājošiem 2005.gadā bija zemāks nekā vidēji valstī, kas sastādīja tikai 65% no valsts vidējā līmeņa.
7. Uz 2007.gada 1.janvāri Valsts zivsaimniecības pārvaldes Baltijas jūras un Rīgas jūras līča piekrastes zvejas kuģu sarakstā ir iekļauta 741 zvejas laiva.
8. Uz 2007.gada 1.janvāri Baltijas jūrā un Rīgas jūras līcī aiz piekrastes joslas zvejo 161 zvejas kuģis.
9. Uz 2007.gada 1.janvāri Valsts zivsaimniecības pārvaldes zvejas kuģu sarakstā tāljūras zvejai ir reģistrēti 11 zvejas kuģi.
10. Latvijā galvenā no akvakultūrām ir zivkopība, vēžkopība vēl ir tikai attīstības stadijā.
11. Zivkopībai ir 2 galvenie darbības virzieni -
• preču zivju audzēšana;
• zivju mazuļu audzēšana ielaišanai dabiskajās ūdenstilpēs zivju krājumu ataudzēšanai un papildināšanai (zivju resursu atražošana).
12. 20 reizes samazinājās saldēto brētliņu imports.
…
Gatavojot referātu tika izvirzīti šādi darba mērķi: 1. noskaidrot kā zivsaimniecība ir attīstījusies gadu laikā 2. izprast kā šī tautsaimniecības nozare sadalās sīkāk savās darbības sfērās, 3. uzzināt kādu daļu no iekšzemes kopprodukta sastāda zivsaimniecība. . Papildus zvejai, Latvijas iekšējos ūdeņos, ir iespēja nodаrboties ar аkvаkultūru, jeb zivju аudzēšanu, kas tiek uzskatīta par alternatīvu zvejai. Tomēr arī šajā nozarē ir saskatāmas problēmas un draudi nozares sekmīgai tālākai attīstībai, lai gan eksporta apjomi pēdējos gados ir strauji pieauguši. Galvenokārt, tas ir saistīts ar izsīkstošajiem zivju resursiem Baltijas jūrā un Rīgas jūras līcī, kas saistīts ar pārāk lielo nozveju, stingru kontroles mehānismu trūkumu un augsto nelegālo zveju. Tamdēļ vēl jo būtiskāk ir attīstīt akvakultūru, veicināt atražošanos daudzām zivju sugām un izstrādāt kopēju pieeju zivsaimniecības politikā visām ES dalībvalstīm turpmākajos gados, kas kalpotu, kā sava veida garanti nozares.