-
Elekromiogrāfija. Laboratorijas darbs
Muskuli nodarbinot ar 10 kg slodzi, varēja secināt, ka tas ir vidējas intensitātes darbs, jo muskuļa sasprngums stipri paaugstinājās, taču pēc iegūtā grafiskā attēla novēro, ka kontrakcijas bijušas nedaudz haotiskākas, taču vēlprojām samērā vienmērīgas, kur to saspringums un standartnovirze bija: 5,74 saspringums un 0,38 SD(Bez žņauga) ,7,44 saspringums un 0,71 SD(40mm/Hg) un 5.97 saspringums un 0,5 SD(160mm/Hg).
Vislielākais muskuļa spēks tika atīstīts ar 15 kg slodzi, iegūtajos datos atpoguļojas tas, ka muskulis veicis augstas intensitātes darbu. Muskuļa saspringums bija visaugstākais un standartnovirze bija vislielākā: 7,95 saspringums un 0,76 SD(Bez žņauga) ,10,54 saspringums un 0,96 SD(40mm/Hg) un 9,62 saspringums un 1,2 SD(160mm/Hg).
SECINĀJUMI
1. Muskuļa darbu apgrūtina traucēta venozā atplūde, kuras rezultātā savairojas toksiskie metaboliti, iesaistot aizvien vairāk MV.
2. Muskuļa darbu apgrūtina traucēta arteriālā pieplūde, kuras rezultātā muskuļi nesaņem skābekli, liekot tam pārslēgties uz citu metaboliska veidu.
3. Palielināts slodzes svars veicina salīdzinoši lielāku MV aktivāciju, un kontrakciju summēšanās notiek daudz intensīvāk.
…
Elektromiogrāfija (EMG) ir muskuļu biopotenciālu reģistrācijas metode. Izmeklēšanu izdara ar adatu vai atsevišķos gadījumos ar virsmas elektrodiem. Pierakstu veic muskulim atrodoties miera stāvoklī un muskuļu sasprindzinājuma laikā. Izmeklējums prasa aktīvu pacienta līdzdalību. Parasti izmeklē ne vairāk kā 2-3 muskuļus. Ar EMG palīdzību var konstatēt muskuļu slimības un nervu sistēmas bojājumus. Izmeklēšanā, atkarībā no slimības, kas diagnosticējama, izmanto vienu vai otru metodi, vai arī kombinē abus šos izmeklējumus. Ar šo metožu palīdzību var diagnosticēt atsevišķu nervu bojājumus – t.s. kompresijas neiropātijas, no kurām viszināmākā ir karpālā kanāla sindroms, kas ir arī biežākais roku tirpšanas cēlonis. Tāpat var diagnosticēt roku un kāju nervu slimības – polineiropātijas, nervu un nervu pinumu traumatiskus bojājumus, kakla un jostas daļas nervu saknīšu bojājumus. Izvērtējot to bojājuma pakāpi, var noteikt prognozi un procesa dinamiku. Iespējams diagnosticēt virkni muskuļu slimību – polimiozītus, muskuļu distrofijas, miotoniju, kā arī miastēniju. Pēc veiktā pētījuma ir iespējams veikt dažādus novērojumus, jo lielāka slodze tika uzlikta muskulim, jo skaitliski lielāks bija tā saspringums un standartnovirze.
