Alkoholisms ir pārmērīga alkoholisko dzērienu lietošana, kas nelabvēlīgi ietekmē veselību un kaitē darba, sadzīves un materiālās labklājības apstākļiem.
Medicīniskā nozīmē alkoholisms ir nepārvarama, nekontrolējama tieksme pēc alkoholiskiem dzērieniem.
Uzvedības izmaiņas:
paaugstināta aktivitāte, neparasta pašapziņas celšanās;
uz jautājumiem atbild lēni un neskaidri, nesakarīgi vai gluži
pretēji – runas veids paātrināts, daudz liekvārdības, pļāpāšana,
kuru pārtrauc pēkšņas smieklu lēkmes;
pēkšņa garastāvokļa maiņa - no pacilātības uz nomāktību,
interešu un atmiņas zudums;
viegla nokaitinātība, agresivitāte, noslēgtība, izvairīšanās no kontakta ģimenē, ieiešana sevī;
agrāk neraksturīga uzvedība - brutalitāte, cinisms;
interešu loka sašaurināšanās - paviršība spriedumos, izmaiņas sociālo vērtību skalā, stundu kavējumi un sekmju/darba kvalitātes pazemināšanās;
izvairīšanās no darbošanās, kur vajadzīga atbildība, intelektuālā vai fiziskā piepūle;
klaidonība.
Vieglā alkohola reibumā (ja alkohola daudzums asinīs ir 0,05% to rada 0,5—1 l alus vai 50—100 ml degvīna vai konjaka, vai 200—400 ml 14—18% vīna).…
