BRONHIĀLĀ ASTMA
Bronhiālā astma (grieķu: asthma — aizdusa) ir elpošanas sistēmas slimība ar hronisku, iekaisīgu raksturu (apgriezeniski obstruktīvi plaušu ventilācijas traucējumi). Astma tiek uzskatīta par alerģiska rakstura slimību. Hroniskā bronhu iekaisuma dēļ rodas bronhu gļotādas tūska un spazmas; bronhi pastiprināti reaģē uz dažādiem kairinājumiem, kas izpaužas kā pārejošs lēkmjveida elpas trūkums jeb aizdusa (galvenokārt izelpas laikā) un sausi trokšņi ("čīkstēšana") plaušās. Var būt klepus lēkmes, īpaši naktī un rīta agrumā. Bronhu spazmas pēc lēkmes pāriet kā ārstējot, tā arī pašas no sevis, taču ar laiku elpceļos rodas neatgriezeniskas pārmaiņas, jo slimība ir progresējoša.
1) Epidemioloģija
Ar bronhiālo astmu slimo ap 10% bērnu un 5% pieaugušo, turklāt saslimstībai ir tieksme pieaugt (tas izskaidrojams ar alergēnu daudzuma pieaugumu apkārtējā vidē). Mirstība no astmas nav liela — 0,5 līdz 3 gadījumi uz 100 000 iedzīvotājiem, taču labāka terapija to nepazemina.
2) Astmas formas
Eksogēnā jeb atopiskā astma, kam ir izteikti alerģisks raksturs.
Endogēnā jeb nealerģiskā astma, kuras gadījumā nevar konstatēt alergēnus.
Jauktā astma (visbiežāk sastopamā).
…
