Darbs ir subjektīvs skatījums uz subjektīvu pasākumu Prozas lasījumiem, kas rāda aptuveni objektīvo situāciju šī laika Latvijas prozas dzīvē (subjektīvi – manas domas un veidotāju izdarītā izvēle. Objektīvi – reālās norises prozas jomā), kurai ir jācīnās par savu eksistenci, jo mūsdienu grāmatu lasītāja atbilde uz jautājumu, ko viņš pēdējā laikā ir izlasījis no latviešu literatūras ir: “No latviešu literatūras neko, bet Koelju Alķīmiķi gan.”1.
Mani interesē izzināt jaunākās literatūras norises, daudzveidīgas literatūras prezentēšanas iespējas un procesus, kas ir vairāk nekā lasīšana vienatnē un klusībā. Darba mērķis ir izveidot pārskatu par prozas lasījumiem, parādīt, kāda ir to nozīme mūsdienu literārajā dzīvē.
Darba uzdevumi ir:
iepazīties ar Prozas lasījumu vēsturi,
apkopot ziņas par autoriem, kas tajos ir piedalījušies, viņu prezentētajiem darbiem un norises vietām,
apkopot Prozas lasījumu atspoguļojumu masu mēdijos,
noskaidrot, kādi būs lasījumiem nākotnē,
veidot intervijas ar Prozas lasījumu veidotājiem,
izteikt paša uzkrātās emocijas, gūto pieredzi un informāciju apmeklējot tos pēdējos trīs gadus kopš 1998. gada.…
