Man personīgi ļoti patīk Sokrāta atziņa: „Jāēd, lai dzīvotu, nevis jādzīvo, lai ēstu.” Šī atziņa noder daudzās situācijās un tai ir vairāki izskaidrojumi. Protams, ka to var uztvert arī tieši, jo arī tad tā ir absolūta patiesība, tomēr, manuprāt, Sokrāts ar to ir domājis ko vairāk par ēdienu. To varētu saprast tā, ka, ja ir normāli dzīves apstākļi, tad, tiecoties iegūt pēc iespējas vairāk, nedomājot par apkārtējiem, kuriem iespējams nav pat tik daudz, tā jau ir alkatība, sajūta, ka tikai pašam vajag vairāk un vairāk, vienalga, ka sen jau ir pietiekoši un vairāk kā citi jebkad varētu vēlēties. Tādā veidā viens cilvēks paņem visu, vēloties vairāk par to, ko jau paņem, un viņam nekad nepietiek.…
