-
Servitūtu vispārīgs raksturojums
2011–2015 гг.
| Nr. | Название главы | Стр. |
| IEVADS | 3 | |
| 1. | SERVITŪTS UN TĀ RAŠANĀS VĒSTURE | 4 |
| 2. | REĀLSERVITŪTI | 6 |
| 2.1. | ATSEVIŠĶIE LAUKU SERVITŪTI | 6 |
| 2.2. | ATSEVIŠĶIE ĒKU SERVITŪTI | 8 |
| 3. | PERSONĀLSERVITŪTI | 10 |
| 3.1. | LIETOJUMA TIESĪBA | 10 |
| 3.1.1. | Parastā lietojuma tiesība | 10 |
| 3.1.2. | Ārkārtējā lietojuma tiesība | 11 |
| 3.2. | DZĪVOKĻA TIESĪBA | 12 |
| 4. | SERVITŪTU NODIBINĀŠANA | 13 |
| 4.1. | SERVITŪTU NODIBINĀŠANAS POSMI | 14 |
| 5. | SERVITŪTU IZBEIGŠANĀS | 15 |
| 5.1. | VISPĀRĒJIE IZBEIGŠANĀS PAMATI | 15 |
| 5.2. | PERSONĀLSERVITŪTU SEVIŠĶIE IZBEIGŠANĀS VEIDI | 16 |
| SECINĀJUMI UN PRIEKŠLIKUMI | 18 | |
| IZMANTOTO AVOTU UN LITERATŪRAS SARAKSTS | 20 |
SECINĀJUMI UN PRIEKŠLIKUMI
Servitūts jau bija pazīstams no senās Romas laikiem tieši tad, kad radās īpašuma tiesības uz lietu. Servitūtu izcelšanās sākumi aizsākās laukos starp zemes īpašniekiem, kad radās vajadzība izmantot, piemēram, kaimiņa zemi, lai varētu lopus dzīt uz ganībām, vai padzirdīt lopus un tikt pie ūdenskrātuves utt. Kad radās šādas vajadzības, tad kaimiņi savstarpēji varēja vienoties, nokārtojot servitūta tiesības. Pēc tam ar laiku izveidojās daudz un dažāda veida lauku un pilsētas servitūtu.
Servitūts ir tiesība uz svešu lietu, ar kuru īpašuma tiesība uz to ir lietošanas ziņā aprobežota kādai noteiktai personai vai noteiktam zemes gabalam par labu. Tas apgrūtina tikai pašu lietu, bet ne tās īpašnieku, tādēļ par servitūtu nevar būt lietas īpašnieka personisks pienākums. Servitūtu mērķis ir nodrošināt labumu noteiktai personai vai noteiktam zemes gabalam, tāpēc tas nav atdalāms no noteiktās personas vai no valdošā zemes gabala un to nevar pārnest uz citu personu vai citu zemes gabalu bez īpašnieka atļaujas.
Latvijas Republikas Civillikums izšķir divus servitūtu pamatveidus:
1) personālservitūts- servitūts, kas nodibināts par labu noteiktai fiziskai vai juridiskai personai. Personālservitūts vēl iedalās lietojuma tiesībās (kur ietilps parastā lietojuma tiesības un ārkārtējā lietojuma tiesība) un dzīvokļa tiesībās.
2) reālservitūts - servitūts, kas nodibināts par labu kādam noteiktam nekustamam īpašumam, tā ka to izlieto katrreizējais tā īpašnieks. Reālservitūti vēl iedalās atsevišķos lauku servitūtos (kur ietilps ceļa un ūdens lietošanas servitūts) un atsevišķos ēku servitūtos (kur ietilpst atbalsta tiesības, iebūves tiesības, pārkaru būves tiesības, notekas tiesības, izlejas tiesības, augstākas būves tiesības, gaismas tiesības un skata tiesības).
Servitūti saskaņā ar Republikas Civillikuma 1231. pantu tiek nodibināti ar likumu, ar tiesas spriedumu vai ar līgumu vai testamentu (mantojuma līgums). Un, lai servitūta nodibinājums iegūtu publiska akta spēku un tas būtu saistošs trešajām personām, tas tiek nostiprināts zemesgrāmatā visos trijos gadījumos. Tikai pēc tam servitūts stājas spēkā un var izmantot tajā minētās tiesības. Taču apgrūtināmā persona var no ieraksta arī atteikties, ja ir pamatojums.
…
Mans darba mērķis ir izpētīt servitūta darbību un to raksturojumu vispārīgi, kāda ir to nozīme mūsdienās. Tādēļ darba 1. nodaļā izpētīšu un aprakstīšu servitūta mērķi un tos vispārējos principus, kā arī pavisam nedaudz pievēršoties servitūta rašanās vēsturei. Darba 2. un 3. nodaļā vēl tiks apskatīti un raksturoti servitūtu veidi un to iezīmes, tiks apskatīts sīkāks iedalījums. Servitūtu nodibināšanas veidi un izbeigšanās veidi tiks aprakstīti un izpētīti darba 4. un 5. nodaļā.
