-
Tiesas nolēmuma analīze
Tiesu lēmums:
Augstākās tiesas Civillietu tiesu palātas 2011.gada 1.novembra spriedumu atstāt negrozītu, bet kasācijas sūdzību noraidīt.
Secinājums:
A.T. iesniedzot savu kasācijas prasību nav norādījis pietiekami stiprus argumentus, daži argumenti tika uzskatīti par kļūdainiem. Neieradoties tiesā A.T. ir iesniedzis darbnespējas lapu, kuru tiesa uzskatīja par neattaisnojuma iemesli, lai atlikt sēdi, lapai nebija pamatojuma, kāda iemesla dēļ A.T. nevarēja ierasties tiesā, ka arī A.T. neiesniedza prasījumu pārlikt tiesas sēdi. No tā var secināt, ka ja tiesas procesa dalībnieks vēlas atlikt sēdi, tad viņa argumentiem ir jābūt Civilprocesa likuma 209 un 210.panta ietvaros, lai tiesa uzskatītu to argumentu kā attaisnojošo iemesli atlikt tiesas sēdi. Dokumentos jābūt slimības lapai, kur ir norādīts, ka dalībniekam nav iespējas ierasties tiesā, pie tam vel tam iemeslam jābūt tādam, lai tiesa pieņemtu šo iemeslu par attaisnojošu.
A.T. kļūda ir bijusi, ka viņš nav izmantojis R.M. piedāvājumu nopirkt 1/9 domājamu daļu par 5000 latiem, pamatojot ar to, ka šī summa nav pietiekoša, lai iegādāties citu īpašumu un tas protams nav uz likuma pamatots arguments, likums nosaka tikai, kā otrs īpašnieks apņemas atlīdzināt īpašuma domājamas daļas vērtību, novērtējot to pēc tirgus vērtības, kas sastādīja 1500 lati.
…
Aprakstošā daļa [1] R.M. 2005.gada 19.janvārī cēlis tiesā prasību, vēlāk to papildinot, pret A.T. par kopīpašuma izbeigšanu, lūgdams atzīt R.M. īpašuma tiesības uz visu namīpašumu [adrese], Rīgā, sastāvošu no vienas vienstāva dzīvojamās mājas un palīgceltnes, atzīt, ka A.T. īpašuma tiesības uz 1/10 domājamo daļu no minētā namīpašuma ir izbeigušās, dzēšot Rīgas pilsētas zemesgrāmatas nodalījumā Nr.13413 īpašuma tiesību nostiprinājumu, izmaksāt A.T. kompensāciju par viņa daļu no namīpašuma un izlikt atbildētāju ar visām viņa mantām un atkarīgām personām no strīdus nekustamā īpašuma. Prasības pieteikumā norādīts tālāk minētais pamatojums. [1.1] R.M. pieder zemesgabals [adrese], Rīgā (kadastra numurs [...]), 873 m2 platībā un 9/10 domājamās daļas no uz šī zemesgabala esošā namīpašuma, bet 1/10 domājamā daļa no minētā namīpašuma pieder A.T.. Namīpašuma reāla sadale starp kopīpašniekiem nav iespējama, jo A.T. pieder tikai 1/10 domājamā daļa no minētajām ēkām, taču viņš bez prasītāja piekrišanas viens pats lieto visu dzīvojamo ēku, neveicot samaksu par saņemtajiem komunālajiem pakalpojumiem. Puses nevar vienoties par nepieciešamajiem veicamajiem remontdarbiem un to izmaksām, tādēļ kopīpašumu nav iespējams uzturēt labā kārtībā. [1.2] Prasītājs vēlējies izbeigt kopīpašumu, samaksājot atbildētājam viņa daļas vērtību naudā, tāpēc 2004.gada 24.novembrī piedāvājis nopirkt atbildētāja īpašuma daļu par Ls 5000, kas pārsniedza namīpašuma tirgus vērtību, taču atbildētājs no minētā piedāvājuma atteicies, nepaskaidrojot iemeslu. [1.3] Atbilstoši sertificēta nekustamā īpašuma vērtētāja SIA „Interbaltija” vērtējumam visa namīpašuma [adrese], Rīgā, tirgus vērtība ir Ls 10400, tādējādi atbildētājam piederošās 1/10 daļas tirgus vērtība ir Ls 1400. Prasītājs šo naudas summu ir iemaksājis Tiesu administrācijas depozīta kontā Nr. LV04TREL8190370000000. Prasība pamatota ar Civillikuma 1., 1074. un 1075.pantu. [2] Ar Rīgas apgabaltiesas Civillietu tiesas kolēģijas 2009.gada 26.marta spriedumu prasība apmierināta. [3] Izskatījusi lietu sakarā ar A.T. iesniegto apelācijas sūdzību, Augstākās tiesas Civillietu tiesu palāta 2011.gada 1.novembrī nosprieda prasību apmierināt: izbeigt R.M. un A.T. kopīpašumu uz namīpašumu [adrese], Rīgā, sastāvošu no vienstāvu dzīvojamās ēkas un palīgceltnes (kadastra Nr. [...]), nododot šo nekustamo īpašumu R.M. atsevišķā īpašumā, dzēst Rīgas pilsētas zemesgrāmatas nodalījumā Nr.13413 A.T. īpašuma tiesību nostiprinājumu, izmaksāt A.T. no Tieslietu ministrijas Tiesu administrācijas konta R.M. 2004.gada 20.decembrī iemaksātos Ls1400. Spriedums pamatots ar tālāk minētajiem argumentiem. [3.1] Lai gan prasības papildinājumos bija pieteikts arī prasījums par atbildētāja izlikšanu no nekustamā īpašuma [adrese], Rīgā, tomēr šāds prasījums pirmās instances tiesas sprieduma rezolutīvajā daļā nav izspriests. Prasītājs spriedumu apelācijas kārtībā nav pārsūdzējis. Līdz ar to atbilstoši Civilprocesa likuma 426.pantam apelācijas kārtībā nav izskatāms prasījums par izlikšanu.
