Senā Latvijas teritorijā dominēja plaša tranzīttirdzniecība, bet atsevišķos novados bija samērā maz attīstīta vietējā maiņa. Domājams, tāpēc arī nav vērojami kaut cik attīstīti vietējo līgumu veidi. Tomēr vispārīgie jēdzieni par maiņu, pirkumu, parādu utt. bija pazīstami. Kaut arī baltu un līvu galvenā nodarbošanās bija lauksaimniecība, ļoti nozīmīga loma bija arī tirdzniecībaim īpaši ārējai. Tātad, jo attīstītāka kļuva tirdzniecība, jo vairāk normu, kas regulē saistību tiesības. Tā kā Latvijas teritorijā bija attīstīta tirdzniecība pa Daugavu, visattīstītākie saistību elementi bija Rīgā. Citur vairāk populāra tāda vietējā tirdzniecība kā maiņa, retāk- pirkšana, pārdošana.…
