-
Žurnālistika kā profesija
Žurnālistam pat par sev neinteresējošu tēmu jāprot vākt un apkopot materiālu ar tādu pašu atdevi, kā rakstot par savu iemīļoto hobiju. Iespējams šī iemesla dēļ daudzi žurnālisti specializējas kādā nozarē, lai lielākoties varētu rakstīt par sevi interesējošām tēmām, jo tā, protams, ir vieglāk. Reizēm viens no grūtākajiem uzdevumiem, kad viss jau teju pabeigts, ir virsraksta noformulēšana. Tam jābūt gana saistošam, ieintriģējošam vai pat šokējošam, jo, kā jau minēju, žurnālista instruments ir valoda, un trāpīgs virsraksts var likt šo preses izdevumu nopirkt uz pusi vairāk pircējiem nekā parasti. Virsrakstam jābūt trāpīgam, un tas ir tikpat svarīgs, kā viss materiāls kopā.
Kopsavilkumā var teikt, ka neskatoties uz lielo slodzi, darba apjomu, augsto stresa intensitāti un citiem būtiskiem mīnusiem, šī profesija joprojām daudziem šķiet ļoti pievilcīga. Tās vilinājums slēpjas tajā, ka tā nav garlaicīga, viendabīga un nemainīga. Ik brīdi notiek, kas jauns. Žurnālists savā ziņā izdzīvo līdzi un pirmais uzzina visus sabiedrībā norisošos jaunumus. Žurnālisti bieži vien arī daudz ceļo, lai iegūtu informāciju par plašāka mēroga notikumiem. Ceļošana arī daudziem šķiet vilinoša, protams, ja tas nav uz karadarbības karstajiem punktiem, kas var būt bīstami.
Tikai pietiekami radoša un kreatīva personība, kas prot pielāgoties var būt labs žurnālists. Jārēķinās, ka šo profesiju ir ļoti grūti atdalīt no privātās dzīves, jo bieži vien tā aizņem visu žurnālista laiku it īpaši tāpēc, ka žurnālists bieži vien savu darbu ņem uz mājām un strādā tur. Tas gan apgrūtina, jo mājās pavadītais laiks vairs nešķiet kā atpūta, savukārt ja mājas ir vide, kurā žurnālistam strādāt ir visērtāk un patīkamāk, tad šeit arī darba kvalitāte būs krietni augstāka.
…
Žurnālistika kā profesija pasaulē kļūst arvien populārāka. Tāda pati tendence ir arī Latvijā, jo komunikāciju zinātnes studē ar katru gadu arvien lielāks skaits studentu. Popularitāti vairo šīs profesijas kārdinājums un burvība. Tā ir radoša, aktīva, mainīga un ļoti interesanta profesija. Vairums studentu to izvēlas, jo baidās no eksaktajām zinātnēm. Taču neskatoties uz to, ka žurnālistu ir tik daudz, labi speciālisti šajā jomā gadās reti. Šī procesa viena no sekām ir tā, ka rodas arvien vairāk mediju profesijas, piemēram, ziņu reportieris, ziņu redaktors, ekonomikas žurnālists utt. Žurnālistikai ir vairākas funkcijas, taču galvenā tās funkcija, protams, ir informācijas pārraide sabiedrībai. Cilvēki ir informācijas patērētāji, un vēlas saņemt to kvalitatīvu, aktuālu un visiem saprotamu. Šīs funkcijas dēļ vispār izveidojās mediji, un tā ir visa pamats. Žurnālistika pilda arī izteikšanas jeb artikulācijas funkciju. Tas nozīmē, ka medijiem ir atklātībā jāparāda sabiedrībā esošās problēmas un to apstākļi. Mediji tādējādi brīdina sabiedrību par iespējamajiem notikumiem. Reizēm tas ir ļoti svarīgi, lai sabiedrība varētu sagatavoties kādam izšķirošam notikumam.