„Mēs dzīvojam pasaulē, kur informācijas apjoms aizvien vairāk un vairāk palielinās, taču jēgas kļūst arvien mazāk un mazāk.”1
Bodrijārs savā darbā uzsver trīs hipotēzes:
Informācija producē jēgu, bet nespēj kompensēt tās nozīmīguma kraso zaudējumu visās jomās.
Informācijai nav nekāda sakara ar nozīmi. Tā ir pavisam cita lieta, cita veida operatīvais modelis, attiecībā uz jēgu un jēgas apriti – ārējais.
Starp šiem abiem jēdzieniem ir noteikta un nepieciešama kolerācija, atkarībā no tā, vai informācija ir tieši jēgu un nozīmi iznīcinoša vai neietralizējoša. Jegas izzušana ir tieši saistīta ar informācijas, mediju un masu mediju atšķaidošo, atrunājošo darbību.…
